Aiva Aparjode Saulkrastos: Ar pilnu sparu uz priekšu! ^{Apriņķis.lv}

– Pastāstiet, lūdzu, kā nonācāt līdz tam, ka jums uzticēja atbildību par sporta aktivitāšu rīkošanu Saulkrastu pilsētā.

– Pirms gandrīz diviem gadiem es sāku strādāt toreizējā Saulkrastu Kultūras un sporta aģentūrā par vadītājas vietnieci sporta jomā. Aģentūras pārziņā bija kultūras un sporta aktivitāšu organizēšana novadā. Domāju, ka divas vienlīdz svarīgas jomas – kultūra un sports – nav labākais apvienojums, jo nepieciešams liels ieguldījums un rūpīgs darbs, lai spētu uzturēt lielākoties visu saimniecību, inventāru un vienlaikus labi prast sadalīt budžetu, lai pietiktu visam.

Es ļoti priecājos, ka 2018. gada beigās pašvaldība pieņēma lēmumu aģentūru likvidēt un izveidoja jaunu pašvaldības iestādi – Saulkrastu Sporta centru. Tā galvenais uzdevums bija attīstīt sporta aktivitāšu daudzveidību novadā, kā arī spēt ieinteresēt arvien vairāk iedzīvotāju pievērsties aktīvam dzīvesveidam. Mans mērķis bija kvalitatīvāk apsaimniekot sporta halli, kurā vairākus gadus diemžēl nebija atbilstošas saimnieciskas pieejas.

Laiks nestāv uz vietas – ja gribam panākt, ka novadā cilvēki ir aktīvi, jāpiedāvā atbilstošs inventārs, telpas, aprīkojums un saturs. Vispirms izveidojām sportisko aktivitāšu un pasākumu plānu, kam sekoja inventāra iegāde. Tad sapratām, cik ļoti nepieciešams remonts trenažieru zālē, jo iedzīvotāju apmeklētība turpināja pieaugt. Ar pašvaldības atbalstu mums izdevās sakārtot ģērbtuves, dušas telpas un īstenot ideju par modernu un paplašinātu trenažieru zāli.

– Vai jums, iestādes jaunajai vadītājai, nelikās, ka darāmo darbu saraksts, kā visas ieceres īstenot, nepārtraukti papildinās? Iedzīvotājiem ir svarīgs tūlītējs rezultāts.

– Protams, šāda sajūta man bija. Reiz izlasīju vārdus: “Labāk sākt ar vienu, otru darbu, un tad jau kopums veidojas lielāks un lielāks.” Turpināju īstenot izvirzītos mērķus. Kopā ar komandu neuztraucos, ka mums kaut kas nebūtu iespējams, turklāt motivāciju sniedza apmeklētāju atzinīgie vārdi par iespēju beidzot sportot un nejusties kā siltumnīcā, jo halles logiem uzlīmētas tonējošās plēves, gaiteņi pēc krāsošanas kļuvuši gaišāki un saules stari  uz jaunā linoleja – vēl spožāki!

Es uzskatu, ka būt par vadītāju ir izaicinājums jebkuram, it īpaši, ja jāveic lielas pārmaiņas. Vienmēr būs cilvēki, kuri kritizēs jaunās idejas vai ieceres. Kritiķi arī mani nav saudzējuši, tomēr es viņiem esmu pateicīga, jo kritika mani ir darījusi spēcīgāku un likusi iesāktos darbus paveikt vēl labāk.

– Mūsu novada bērniem ir unikāla iespēja trenēties kamaniņu sportā. Jūs pati esat bijusī olimpiete šajā sporta veidā – labāku apvienojumu grūti iedomāties.

– Kamaniņas ir mana sirdslieta. Pēc profesionālā sporta karjeras beigām es kļuvu par treneri, bet šobrīd novadā brīvprātīgi veidoju kamaniņu grupu bērniem, veicinot iespēju mazajiem gūt prasmes un panākumus šajā sporta veidā. Cik Latvijas novados bērniem ir šādas iespējas? Maz. Mani bērni jau izauguši, tagad man ir citi audzēkņi, kuriem varu nodot savas zināšanas. Tā kā Saulkrastos piedāvājam dažādas sporta nodarbības, audzēkņiem ir iespēja sekmīgi trenēties arī šajā sporta veidā. Lai gan trase ir Siguldā, apmeklēt vieglatlētiku, vingrošanu un citas sporta nodarbības vispārējai sporta sagatavotībai var tepat uz vietas. Jaunietis nevar aiziet uz Murjāņu Sporta ģimnāziju un teikt: “Te es esmu – gribu trenēties kamaniņu sportā.” Šim sporta veidam nepieciešama liela fiziskā sagatavotība, un, ja tas nav darīts no mazotnes, gūt panākumus un trenēties ir gandrīz neiespējami.

Mani audzēkņi, kuri sākuši trenēties Saulkrastos, turpmāk veiksmīgi iestājušies Murjāņu Sporta ģimnāzijā un ar labiem panākumiem piedalās jauniešu olimpiādēs. Ir pēctecība, kas man ir ļoti svarīga un ko es gribu attīstīt šeit, Saulkrastos. Ja bērnam ir talants, mēs sniedzam iespēju trenēties uz vietas ne tikai kamaniņu sportā, bet arī citos sporta veidos. Šobrīd ļoti labs piemērs ir jaunizveidotā basketbola skola, kurā var sākt trenēties jau no mazotnes. Tikpat svarīgi ir atrast īsto treneri, kurš spēj aizraut, nevis tikai vienkārši vadīt nodarbību. Tas ir intensīvs darbs gan ar audzēkņiem, gan vecākiem.

Šobrīd mēs piedāvājam sporta pulciņus, kurus apmeklējot nav obligāti jāpiedalās sacensībās. Man ir sen lolots sapnis par sporta skolas izveidi novadā. Esmu uzsākusi sarunas ar konkrētās jomas speciālistiem par iespējām īstenot šo mērķi. Pēc novadu apvienošanas Murjāņu Sporta ģimnāzija būtu mūsu novadā, bet Saulkrastu Sporta skolā mēs varētu sākt audzēkņu sagatavošanu no mazotnes sporta veidos, ko piedāvā Murjāņi.

Lai gan mana sirdslieta ir kamaniņu sports, Saulkrastu Sporta un ģimeņu centra prioritārie sporta veidi ir vieglatlētika, basketbols, florbols un volejbols.

– Pašvaldība pieņēma lēmumu no šā gada 1. oktobra apvienot Saulkrastu Sporta centru ar novada Jauniešu māju. Tagad jūsu vadītā iestāde ieguvusi jaunu nosaukumu – Saulkrastu Sporta un ģimeņu centrs. Kāpēc šāds lēmums?

– Vēlētos uzsvērt – tā nav jauna struktūra, bet gan divu līdzšinējo iestāžu apvienošana. Galvenais mērķis bija uzlabot saulkrastiešiem sniegto pakalpojumu kvalitāti, apvienot administratīvos pakalpojumus, ko līdz šim sniedza divas iestādes, padarīt kvalitatīvāku darbu ar jauniešiem, kā arī lietderīgi izmantot pieejamos resursus. Es esmu pret birokrātiju, un bieži vien kolēģi, kuri ilgus gadus strādā pašvaldības sistēmā, aizraujas ar dokumentiem, bet aizmirst galveno – cilvēku labsajūtu.

– Pašvaldībai piederošā ēka Noliktavas ielā 10 (bijusī viesnīca “Baltic Inn”) ir nodota lietošanā un apsaimniekošanā Saulkrastu Sporta un ģimeņu centram. Vai var cerēt uz peldbaseinu Saulkrastos?

– Bez šaubām, iedzīvotāju interese par peldbaseina izveidi Saulkrastos ir saprotama un pamatota, jo pirms Saulkrastu Sporta centra izveides bija plānots “Baltic Inn” ēkas toreizējo baseina daļu nodot Sporta Centra pārraudzībā, atlikušo ēku – Mūzikas un mākslas skolai. Tiesa, pašvaldība ēku iepriekšējos sešus gadus ir apsaimniekojusi maz, lai neteiktu vairāk. Protams, Vidzemes jūrmalas Mūzikas un mākslas skolai ir nepieciešamas kvalitatīvas telpas, taču toreiz neviens pietiekami skaļi nepauda viedokli, ka “Baltic Inn” plānotajā telpu pārbūvē atbilstoši projektam būtu jāiegulda vairāk nekā miljons eiro, ko nebija iespējams izdarīt. Turklāt Mūzikas un mākslas skolai ir daudz augstākas tehniskās prasības, tādēļ ēku nāktos pārbūvēt. Sporta un ģimenes centra darbībai šāda pārbūve nav nepieciešama – vajadzīgs tikai telpu kosmētiskais remonts, kas nozīmē daudz mazākus ieguldījumus un ļauj projektu realizēt.

Būtiski, ka šī ēka jau tika būvēta par sporta un atpūtas centru, un tas ir tikai apsveicami, ka šogad pašvaldība pieņēma drosmīgu lēmumu un nodeva ēku apsaimniekošanā mums. Jā, mēs plānojam nelielu peldbaseinu, pirti, dažādu cīņu ringa izveidi un fitnesa zāli, ko būtu iespējams izīrēt privātajiem treneriem, atpūtas istabu bērniem, ģimenēm un viesnīcu, kurā varēsim uzņemt nometnes dalībniekus. Saulkrastos ir ļoti liels pieprasījums pēc treniņnometnēm, un tagad mēs spēsim nodrošināt telpas.

– Kur jūs rodat spēku darboties, jo apvienot vairākas lomas – vadītājas, mammas un sievietes – nav viegli?

– Jo vairāk dara, jo vairāk var izdarīt! Es domāju, ka neesmu unikāla, jo pazīstu daudzas sievietes, kuras ir stipras un spēj veikt apbrīnojamas lietas. Mani bērni (Kendija Aparjode un Kristers Aparjods, – red.) jau ir pieauguši, ikdienā nesatiekamies tik bieži, kā vēlētos, jo viņu treniņu un sacensību grafiks aizņem daudz laika (Kendija un Kristers Aparjodi ir Latvijas izlases kamaniņu braucēji, – red.). Pašlaik viņi ir devušies sacensību tūrē kopā ar Latvijas kamaniņu izlasi, bet mums ir ļoti sirsnīga tradīcija pirms sacensībām fotografēties. Tas sākās pavisam nejauši, jo vienmēr visās sacensībās ir fotogrāfi un, tā kā esam vienīgā kamaniņu braucēju dzimta Latvijā, likumsakarīgi, ka visi vēlas mūs bildēt. Tādēļ man mājās ir daudz skaistu bilžu rāmīšos un mīļas atmiņas.

Nenoliedzami, ģimenes atbalsts un sapratne ir svarīga. Liels paldies manam bijušajam dzīvesbiedram, bez kura atbalsta un stingrā pleca man nebūtu izdevies sasniegt to, ko esmu izcīnījusi! Pēdējie divi gadi manā privātajā un darba dzīvē ir daudz ko mainījuši, tāpēc esmu ļoti pateicīga par ikvienu – gan pozitīvu, gan negatīvu – notikumu, jo tas ļāvis paskatīties uz sevi no cita skatpunkta un pilnveidoties manai personībai.

Obligāta manas dzīves sastāvdaļa bijusi ceļošana kopā ar meitu, lai atjaunotu enerģiju un paplašinātu pasaules redzējumu. Šobrīd, kad pasaulē neviens nezina, kā būs turpmāk, ceļošana jāatliek, bet bez kustības dzīvē es sevi nevaru iedomāties. Vingroju, braucu ar riteni, eju garās pastaigās gar jūru. Vismaz stundu dienā veltu fiziskām aktivitātēm. Ja kādu dienu gadās izlaist, šķiet, viss jūk un brūk. Organisms pieradis pie tāda ritma. Ķermenis visu atceras, atliek tikai atgādināt, mazliet ar sevi jāpastrādā,  un viss ir labi! Sportiskas aktivitātes ik dienas es iesaku ikvienam!

– Šis gads bijis darbīgs: atjaunots skeitparks Zvejniekciemā, paplašināta trenažieru zāle, apsaimniekoti abi pilsētas stadioni un jaunā velotrase. Ar ko jūs šogad visvairāk lepojaties?

– Svarīgs ir komandas darbs, jo šis veikums nav tikai mans nopelns. Es priecājos par uzstādītajiem basketbola groziem Zvejniekciema vidusskolā, pateicoties Ingas Geistardes-Zaporožecas aktivitātei. Viens pats tu vari sisties kā pliks pa nātrēm, cik gribi, – svarīga ir sadarbība. Man prieks par bērnu nometnēm, kas tiek rīkotas jau otro gadu pēc kārtas. Atsaucība ir tik liela, ka pirmajā izsludināšanas dienā visas grupas jau aizpildītas.

Izstāstīšu par kādu ierakstu sociālajos tīklos. Siguldā ik gadu notiek pasaules sacensības bobslejā, uz kurām sabrauc sportisti no daudzām valstīm, un brīvo laiku viņi velta ceļošanai. Pasaules kausa laikā kamaniņu sportisti no Vācijas bija aizbraukuši uz jūru un pludmalē ieraudzījuši mūsu ģimenes soliņu, kura foto pēc tam ievietoja sociālajos tīklos. Uz soliņa ir uzraksts “Aparjodu ģimene”, bet attēlā redzama kamaniņa, olimpiskie apļi un spārnotais teiciens: “Tici sapņiem, jo tie mēdz piepildīties!” Man tas šķita tik neticami – mēs, mazie Saulkrasti, tik maziņš punktiņš lielajā pasaules kartē, bet tikpat labi spējam izcelties arī tajā!

Es arī izsapņoju lietas, lai tās piepildītos. Un – ticiet vai ne – lietas sakārtojas! Es patiesi priecājos par ikvienu saulkrastieti, kurš uzvelk kedas un piedalās mūsu rīkotajos sporta pasākumos, par ikvienu jaunieti, kurš izvēlas kvalitatīvu brīvā laika pavadīšanas veidu. Viss sākas no darbības, ko arī gribētu novēlēt jaunajā gadā visiem mūsu novadniekiem!