Menu
 

Juris Binde: 21. gadsimta darvinisms – digitalizējies vai mirsti Apriņķis.lv

  • Autors:  Juris Binde, dr. oec., LMT prezidents, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes priekšsēdētāja vietnieks
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

Pastāvēs, kas pārvērtīsies, atgādina mūsu situācijā tik trāpīgā Raiņa frāze: “mainies vai mirsti” ir galvenā krīzes mācība, par ko pēdējā gada laikā pārliecinājušies daudzi uzņēmēji gan Latvijā, gan citur pasaulē. Apstākļos, kad uzņēmējdarbība lielā mērā pārcēlusies uz digitālo vidi, pārvērtības jeb mainīšanās visbiežāk nozīmē pielāgošanos jaunajai, digitālajai realitātei un tās spēles noteikumiem. Vai Latvijas digitālās attīstības sirdspuksti skan vienā ritmā ar pārējo pasauli?

Ja iztēlojamies tehnoloģijas un cilvēku prasmi tās lietot kā divas atsevišķas līknes, kas periodiski krustojas, sabiedrības labklājība sāk vairoties brīdī, kad tā panāk un apsteidz tehnoloģiju attīstību. Tā savukārt neizbēgami kādā brīdī atkal kļūst straujāka, nekā tiekam tai līdzi. Šobrīd dzīvojam interesantā laikā: tehnoloģiju ietekmēto pārmaiņu ātruma līkne kļuvusi gandrīz eksponenciāla, un pandēmijas ietekmē arī cilvēces salīdzinoši lineārā attīstība jeb spēja izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas sākusi straujāk virzīties uz augšu. Visa pasaule ir spiesta mainīties. Vai arī Latvijas digitālā transformācija jeb sabiedrības un tehnoloģiju attīstība noris tādā pašā tempā?

Digitālo transformāciju pasaule ir apcerējusi jau ilgāku laiku. Tā kā spēcīga ārējo apstākļu spiediena līdz šim nav bijis, digitālā transformācija ieviesta kā nu kurā nozarē. Šobrīd parādījies nozīmīgs ārējais faktors – vīruss, kas pilnībā mainījis mūsu dzīvi, un visās nozarēs ļoti strauji notiek pārkārtošanās. Pandēmija ir mainījusi Latvijas iedzīvotāju paradumus saskarsmē ar tehnoloģijām, par ko liecina mobilo pakalpojumu patēriņa izmaiņas: lielākajai daļai sabiedrības pārejot uz darbu un mācībām attālināti, vairākkārt pieaudzis datu pārraides patēriņš. Pēdējo trīs gadu laikā LMT tīkla lietošanas apjoms ir palielinājies trīs reizes, pandēmijas laikā – vēl par trešdaļu.

Īsumā varētu teikt, ka sabiedrības digitālo briedumu Covid-19 pārcēlis vidēji par 5 gadiem uz priekšu, liekot zibenīgi digitalizēties tiem, kas to vēl nebija izdarījuši. Arī uzņēmēju aptaujas liecina, ka šī krīze ir piespiedusi daudzus novērtēt digitālo risinājumu nozīmi, un IKT pakalpojumu izmantošana Latvijas uzņēmumos gada laikā ir ievērojami augusi. Īsāk sakot, tik aktuāls kā nekad agrāk ir digitālā darvinisma koncepts – izdzīvos nevis stiprākais vai inteliģentākais, bet tas, kurš vislabāk spēs pielāgoties pārmaiņām.

Dažādiem uzņēmumiem un iestādēm ir atšķirīga pieredze, kā mobilais tīkls un ar to saistītās tehnoloģijas tiek izmantotas biznesā. Tomēr visiem Covid-19 krīze lika uz savas ādas izjust digitālo risinājumu nozīmi visparastākajos ikdienas procesos. Pēc 2020. gada maijā–jūlijā veiktās RAIT aptaujas “Telekomunikāciju pakalpojumu izmantošana uzņēmumos” rezultātiem redzam, ka ne ļoti strauji, tomēr ir vērojams būtisks dažādu IKT pakalpojumu lietojamības pieaugums par vairākiem, dažos gadījumos pat par 10 procentpunktiem, salīdzinot ar pagājušo gadu.

Augusi gan mājaslapu nozīme – bez tām neviens uzņēmums šobrīd vairs nevar iztikt, gan attālinātas datu glabāšanas apjoms, bet sava uzņēmuma domēns kļuvis par 12% svarīgāks. “Office 365” lietošana biroju un uzņēmumu darba organizācijā un lietvedības apritē palielinājusies trīskārt, bet grāmatvedības programmas mākoņpakalpojumu veidā sākuši aktīvi izmantot arī mazie un vidējie uzņēmumi.

Tā pati aptauja citā griezumā liecina, ka vairums uzņēmēju piekrīt – mobilās tehnoloģijas paātrina informācijas apmaiņu uzņēmumā. Uz to norādījuši gandrīz 90% aptaujāto. Kopumā 86% uzskata, ka ir ļoti svarīgi lietot tehnoloģijas, lai vienkāršotu un atvieglotu biznesa procesus. Savukārt jautājumā par tehnoloģiju ietekmi uz uzņēmuma konkurētspēju izpratne nav tik laba – tikai 71% saskata sasaisti starp produktivitāti, informācijas aprites ātrumu un uzņēmuma konkurētspēju.

Tomēr šie aspekti ir cieši saistīti: jo tehnoloģiski labāk aprīkots uzņēmums un jo labākas darbinieku prasmes tehnoloģiju lietošanā, jo lielāka iespēja reaģēt uz situāciju un apsteigt konkurentus. Tas pamatots arī zinātniski – kā liecina Stenfordas Universitātes veikts pētījums, darba produktivitāte, strādājot attālināti, pieaug par 13%. Tas galvenokārt skaidrojams ar īsākām pauzēm darbadienas laikā, mazāku skaitu slimības dienu, labāku spēju koncentrēties un iespēju izdarīt vairāk. Piecu dienu darba nedēļā 13% ir papildus vairāk nekā puse darba dienas, ko veltīt uzņēmuma izaugsmei.

Cenšoties panākt tehnoloģiju izaugsmes eksponenciālo līkni, vērojamas pozitīvas tendences arī sabiedrības prasmju izaugsmē. Tas tomēr nenozīmē, ka varam atslābt un nekas nav jādara – gluži pretēji, mums ir ļoti intensīvi jādarbojas attīstības un digitālās transformācijas virzienā, lai digitālo transformāciju, kas nereti tiek uztverta kā lozungs, piepildītu ar saturu, ko uzsvēra Biedrības “Latvijas Formula 2050” rīkotās konferences “Kā veicināt digitālās uzņēmējdarbības un cilvēkresursu potenciāla pilnveidi un attīstību?” dalībnieki.

Latvija ir interneta lielvalsts un ierindojas otrajā vietā pasaulē pēc mobilā interneta izmantošanas rādītājiem. Bet ir pienācis laiks savas prasmes paplašināt un no nenogurdināmiem interneta sērfotājiem kļūt arī par sabiedrību, kam digitālā transformācija nozīmē visaptverošas, uz izaugsmi vērstas pārmaiņas, nevis dzīšanos pakaļ notikumiem un cīņu par izdzīvošanu.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.