Menu
 

Pētījums: Atkritumu apsaimniekošanas modelis Latvijā nav ilgtspējīgs

  • Autors:  Raitis Briņecs, Biznesa augstskolas “Turība” absolvents
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

Aizvadītais gads iezīmējās ar daudziem spilgtiem notikumiem, tostarp atkritumu apsaimniekošanas sāgu Rīgā un problēmām nozarē kopumā - apjomīgiem plastmasas pudeļu un riepu ugunsgrēkiem, lielu atkritumu daudzumu mežos vai karjeros, brīvas konkurences trūkumu atkritumu apsaimniekošanas tirgū, liberālu pieeju atļauju izsniegšanā, kā arī patērētāju neapmierinātību ar līgumu nosacījumiem starp patērētāju un atkritumu apsaimniekotāju. Vienlaikus ir arvien lielāks spiediens uz atbildīgajām iestādēm, ko rada Eiropas Savienības vides jomā izvirzītie mērķi.

Veiktajā pētījumā analizēts, vai atkritumu apsaimniekošanas sistēma Latvijā ir ilgtspējīga? Tiek minēts, ka bez papildu pasākumiem un ievērojamām izmaiņām atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, pastāv risks, ka Latvija ne tikai nesasniedz 2020. gada mērķa rādītājus, bet tie būtiski nemainīsies arī uz 2025. gadu, kad Eiropas Savienības dalībvalstīm būs jāsasniedz ievērojami lielāki rādītāji.

Zema kapacitāte un atpalikšana no ES mērķiem

Latvija, neraugoties uz to, ka pozicionējamies kā zaļa valsts, nespējam sasniegt Eiropas Savienības izvirzītos mērķus atkritumu apsaimniekošanas jomā. Līdzšinējās atkritumu sistēmas kapacitāte nav efektīva un spējīga sasniegt rādītājus. Tas liecina par to, ka nepieciešami uzlabojumi atkritumu apsaimniekošanas sistēmā un normatīvajā regulējumā.

Sistēma veicina tirgus monopolizāciju

Neraugoties uz to, ka kardinālas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā un normatīvā regulējuma jomā Latvijā ir briedušas jau vairākus gadus un ir sagatavota virkne ar dažādiem grozījumu projektiem, kuru mērķis ir uzlabot dažāda veida atkritumu savākšanas un pārstrādāšanas rādītājus, kā arī valdība ir ieskicējusi ceļu uz aprites ekonomiku, nerodas iespaids, ka tas uzlabos atkritumu apsaimniekotāju konkurenci vai pakalpojumu izmaksas kopumā. Izskanējuši pat apgalvojumi, ka Latvijas atkritumu sistēma veicina atkritumu apsaimniekošanas tirgus monopolizāciju.

Monopolizācija veidojas galvenokārt no tā, ka Latvijā plaši tiek piekopta atkritumu apsaimniekošana uz privātās-publiskās partnerības līguma pamata, ne uz publisko iepirkumu pamata. Rodas situācijas, kad pašvaldības nodarbojas ar uzņēmējdarbību, jo atkritumu apsaimniekošanu veic pašvaldībām piederoši vai daļēji piederoši atkritumu apsaimniekotāji, kas pilnībā izslēdz konkurenci attiecīgajā reģionā uz vairākiem gadiem.

Trūkst zemākā līmeņa normatīvo aktu – noteikumu, kuri regulētu praktiskās darbības ar atkritumiem un kontroles mehānismi, kas norāda uz Vides dienesta kapacitātes trūkumiem. Novērojama vāja sadarbības starp ministrijām un to resoriem. Atkritumu apsaimniekošanas sistēma Latvijā darbojas neefektīvi, tāpēc ir jāpārskata sistēmas darbības principi.

15-20 gadu laikā atkritumu apjomi turpina augt

Latvija ir uzlabojusi savu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un ir progresējusi tādās jomās kā atkritumu reģenerācija, pārstrāde un novirzīšana prom no atkritumu poligoniem. Tomēr atkritumu apglabāšana atkritumu poligonos turpinās, un atkritumu apsaimniekošana neatbilst aprites ekonomikas mērķiem. Atkritumu rašanās apjoms pieaug daudz straujāk par tautsaimniecību, lai arī iedzīvotāju skaits samazinās.

Dati liecina, ka Latvijā kopējais radīto atkritumu daudzums ir ļoti palielinājies pēdējo 15-20 gadu laikā, tas viss par spīti ekonomiskajiem triecieniem. Mājsaimniecību atkritumi un citi sadzīves atkritumi veido vairāk nekā 30% no visiem atkritumiem, kas ir radušies, un procentuāli tas ir ievērojami vairāk nekā lielākajā daļā citu valstu. To daļēji varētu skaidrot ar samērā plašo sadzīves atkritumu definīciju, kas tiek piemērota Latvijā.

Maz uzmanības tiek pievērsts konkrētu atkritumu plūsmu, piemēram, būvdarbos un ēku nojaukšanā radušos atkritumu, apsaimniekošanai, jo būvgružu un ražošanas atkritumu plūsma tiek uzraudzīta vāji. Kad būvfirmas nodod būvgružu izvešanu apakšniekiem, veidojas pelēkā zona un tādos gadījumos izsekot būvgružu plūsmai ir gandrīz neiespējami un tie nereti tiek izvesti mežos vai degradētās teritorijās.

Netiek pienācīgi uzraudzīta atkritumu rašanās novēršana uzņēmējdarbības nozarē un pasākumos, kas tiek īstenoti vērtības veidošanas ķēdes sākuma posmos. Lai mazinātu atkarību no Eiropas Savienības finanšu resursiem, Latvijai jāpalielina sadarbība ar kaimiņvalstīm, lai stiprinātu pārstrādes tirgus un efektīvi izmantotu reģionā esošo jaudu.

Jāapvieno dalītās savākšanas programmas

Jāpārskata atkritumu apsaimniekošanas aplikšanu ar nodokļiem saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, turpinot palielināt Dabas resursu nodokli par atkritumu apglabāšanu poligonos no 2021. gada, jāmudina pašvaldības palielināt maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanas pilnīgu izmaksu atgūšanu.

Jāapvieno dalītās savākšanas programmas, ko īsteno, izmantojot ražotāja paplašinātas atbildības sistēmas, ar tām, ko izmanto pašvaldības vai kas tiek izmantotas saskaņā ar pašvaldību pasūtījumu, lai uzlabotu šo sistēmu rentabilitāti un ietverto materiālu kvalitāti.

Desmit poligonu vietā – pieci

Atkritumu apsaimniekošanas plānā 2021.-2028. gadam ir jārisina jautājums par atkritumu poligonu optimizāciju, nav lietderīgi uzturēt 10 poligonus ar vāju tehnoloģisko iekārtu nodrošinājumu un infrastruktūru, bet lietderīgāk būtu novirzīt līdzekļus un stiprināt atkritumu poligonus, kas turpinās funkcionēšanu, tas ļaus arī apgūt Eiropas Savienības finansējumu jaunu iekārtu iegādei.

Būtisks ieguvums no šīm infrastruktūras izmaiņām būs tas, ka no vairākiem salīdzinoši nelieliem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem mēs pāriesim uz pieciem lieliem, kas ļaus būtiski uzlabot to infrastruktūru, tehnoloģijas un finansējuma piesaisti, tai pašā laikā atkritumu apsaimniekošanas centri nodrošinās līdzšinējo funkciju izpildi visos reģionos, specializējot funkcijas.

Esošo poligonu skaits jāsamazina uz pusi, līdzšinējo desmit vietā nosakot piecus. Poligonu reģionus jānosaka atkarībā no atkritumu plūsmas un optimizācijai jābūt ciešā sasaistē ar reģionālo atkritumu centru izveidi, pretējā gadījumā var rasties dažādas nesamērīgas izmaksas, piemēram, transporta un loģistikas attālums, ceļā pavadītais laiks un attālums, degvielas izmeši u.c.

Sekas par mērķu nesasniegšanu

Jānosaka atbildība un izpildes mehānismi, izvirzot atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto pašvaldību un komersantu lomu. Šobrīd Latvijā pastāvošās likumu normas nedod konkrētu priekšstatu, par subjektiem, kuri atbild par valstij saistošo mērķu sasniegšanu, savstarpējo mijiedarbību un sadarbības formu starp subjektiem, kas iesaistīti minēto mērķu īstenošanā, un sekām par to nesasniegšanu.

Patērētāju interešu aizstāvība

Jāizstrādā kopīgi atkritumu apsaimniekošanas līguma standarti, kas ļautu ievērot patērētāju tiesību aizsardzību, bet tajā pašā laikā, atstājot arī iespēju patērētājam noteikt speciālos līguma noteikumus starp pusēm. Šis standarta paraugs kalpotu kā aizsardzības mehānisms patērētājiem pret to, lai atkritumu apsaimniekotājs vienpusēji neveic izmaiņas līguma nosacījumos, kas patērētājam nav izdevīgas, bet tajā pašā laikā, ļaujot patērētājiem ar atkritumu apsaimniekotāju pašiem noteikt īpašos nosacījumus starp pusēm.

Lai veicinātu patērētāju interešu aizstāvību, jāpārskata līgumos iekļaujamos kritērijus un minimālos nosacījumus. Iesaistot atkritumu jomā, piemēram, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, Satiksmes ministrijas vai Izglītības ministrijas resorus, jāveido spēcīgāku atkritumu apsaimniekošanas politiku, kā arī efektīvākas atbalstošo pasākumu programmas. Kā uzraugošā iestāde politikas veidošanā jāpiesaista Pārresoru koordinācijas centrs.

Plašāka depozīta sistēma

Depozīta sistēmas ieviešana Latvijā negarantēs nedz atkritumu apjoma sarukumu, nedz gudru to apsaimniekošanu. Obligātā dzērienu depozīta sistēma kopējos iepakojuma pārstrādes rādītājus var maksimāli palielināt tikai par 2%. Tā kā Latvija, salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, ilgus gadus ir vilcinājusies ar iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, parodoksāli izveidojusies laba iespēja mācīties no citu valstu kļūdām un paplašināt depozīta sistēmas nododamās taras apjoma klāstu.

Pati par sevi depozīta sistēma ir laba lieta, taču ne tik šaurā apjomā. Depozīta sistēma būtu attiecināma ne tikai uz iepakojumu, bet, piemēram, arī ieviešot riepu depozīta sistēmu, nodrošinot riepu marķēšanu, kas apliecinātu, ka ir samaksāta ražotāja pārstrādes cena.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.