Ieva Struka: Te, iekšā – grāmata par cilvēka smadzenēm Apriņķis.lv
- Autors: Ieva Struka
Foto - arhīvs
Līdz ar aukstumu dabā un attālumu ievērošanu publiskās vietās sasalums iestājies arī kultūras nozarē, jo procesi, kas vēl turpinās, galvenokārt slēgti citu “mājsaimniecību” piederīgajiem un pat grāmatu iegāde ir nopietni apgrūtināta.
Gribētos ieteikt Valmieras teātrī tapušo “Ilgu tramvaju” Edmunda Freiberga režijā vai uzsvērt to, ka 1991. gada barikāžu trīsdesmitgade mākslinieciski sasaucas ar Valtera Sīļa jaunāko izrādi “Perfektā teikuma nāve” uz Nacionālā teātra lielās skatuves, bet to rakstīt ir priekšlaikus, jo neviens vairs nezina, kad varēsim sanākt kopā.
Man gan patīk doma, ka ārsti un skolotāji ir viena no pastāvīgajām teātra auditorijām, un, kad Beļģija beigs vakcīnu rūpnīcas remontu (mulsinoši iracionāls šķiet lēmums to darīt tieši tagad), ārsti un skolotāji būs pirmie, kas saņēmuši poti, tāpēc būs laipni aicināti teātra zālēs, bet – tas vēl nav noticis. Tāpēc pastāstīšu par izdevumu, kura mērķauditorija ir bērni, bet kurā aplūkotās tēmas ir tik interesantas, ka to var lasīt arī pieaugušie.
“Te, iekšā” ir portugāļu autoru Izabellas Miņošas Martinšas un Marijas Manuelas Pedrozas grāmata par cilvēka smadzenēm, ko pirms Ziemassvētkiem klajā laida apgāds “liels un mazs”. Grāmata ir veidota kā ilustratīvs ceļvedis par to, kā smadzenes funkcionē, kāds katrai no to daļām uzdevums, kā rodas sapņi, radošas idejas un dažādas emocijas.
Kas ir atmiņa, kāpēc tā var būt laba un slikta? Un kas ir apziņa – kā tas nākas, ka es zinu, ka “es esmu es”? Kas mums palīdz un kas traucē mācīties? Vai prieka asaras atšķiras no tām asarām, ko raudam, zaudējot tuvu cilvēku, vai tad, kad mums sāp? Cik un kādas bailes jeb fobijas cilvēks var nošķirt? Par bailēm no tumsas zina daudzi, bet par bailēm no spoguļiem? Vai un kā smadzenes noveco, un vai tiešām mēs izmantojam tikai 10% no savu smadzeņu jaudas? Kas jādara, lai tiktu pie spožiem atklājumiem? Vai un kā atšķiras smadzenes vīriešiem un sievietēm? Kā darbojas smadzenes dzīvniekiem? Kas par smadzeņu darbību ir bijis zināms tālā senatnē un kādi ir pavisam neseni zinātnieku atklājumi?
Visi mēs esam gājuši skolā, bet līdzīgi kā ar literatūras klasiku – tas, ko un kā mēs saprotam par mūsu pašu uzbūvi un spēju funkcionēt skolas laikā un būdami pieauguši, tomēr ir tikpat dažādas lietas kā “Mērnieku laiku” problemātikas un estētikas izpratne 8. klasē un pusmūžā. Pat lielus ciparus dažādos vecumos mēs uztveram dažādi, piemēram, to, ka mūsu galvā ir 86 miljardi neironu, kas savā starpā veido 60 triljonus sinapšu jeb savstarpējo saišu...
Grāmata piedāvā virkni interesantu faktu vienkopus un ļauj uz savu eksistenci paskatīties no populārzinātniska viedokļa. Tajā publicēti arī uzdevumi un vingrinājumi, pielāgojot tos gados jaunākai mērķauditorijai, tomēr ir vērts tos mēģināt izpildīt arī citiem.
Izlasot šo grāmatu, lieku reizi nākas pārdomāt to, ka dzīvība ir brīnums tieši tāpēc, ka tā ir tik ļoti smalks mehānisms. Pasaule nav harmoniska un droša vieta, bet lielākā daļa no mums tomēr piedzīvo pilnu dzīves ciklu, un arī tas ir neticami. Mēs neviens neesam pilnība, un to ir vērts atcerēties brīdī, kad gribas pieprasīt otram tādam būt. Vienlaikus mēs visi esam ceļā, tātad mēs visa mūža garumā varam tiekties pēc pilnības. Tāpat kā zināšanas nav jāaplūko šķirti no iedvesmas mirkļa, tā šis “klusuma” periods kultūras dzīvē ir jāuzlūko kā ideju briedināšanas laiks. Augļi būs.