Ekonomists: Kritums mazumtirdzniecībā decembrī bijis ievērojami mazāks kā Covid-19 pirmajā vilnī

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, pērnā gada decembrī mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā ir samazinājies par 4,4% salīdzinājumā ar 2019. gada decembri. Salīdzinājumam Covid-19 pirmajā vilnī 2020. gada aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums saruka par vairāk nekā 8%. Tādējādi Latvijas ekonomikas sniegums pērnā gada nogalē ir bijis labāks nekā gaidīts.

Par pietiekoši noturīgu mazumtirdzniecību jau iepriekš liecināja arī mūsu klientu kredītkaršu apgrozījuma dati. Neskatoties uz dažādiem ierobežojumiem, kopējie tēriņi decembrī tikai nedaudz atpalika no iepriekšējiem mēnešiem, lai arī decembra pirmā puse būtiski atšķīrās no otrās puses, kad tika būtiski ierobežots klātienē tirgojamo preču klāsts.

Līdzīgi, kā pirmajā vilnī, arī decembrī visvairāk samazinājās nepārtikas preču tirdzniecība. Piemēram, apģērbu un apavu tirdzniecība saruka par 40% salīdzinājumā ar 2019. gada decembri, savukārt atpūtas un kosmētikas preču tirdzniecība samazinājās par attiecīgi 23% un 15%. Tikmēr pārtikas preču tirdzniecība pieauga par 3,5% un, atšķirībā no Covid-19 pirmā viļņa, arī degvielas tirdzniecība turpināja augt, decembrī pārdošanas apjomiem palielinoties par 6,1%.

Kā liecina mūsu maksājuma karšu apgrozījuma dati, arī šī gada sākums tirdzniecībā ir vājš, lai arī patēriņš kopumā ir spēcīgāks nekā 2020. gada pavasarī un kopš decembra otrās puses tēriņi atkal nedaudz kāpj. Tas, visticamāk, ir saistīts ar uzņēmēju mēģinājumiem pielāgoties un vismaz daļēji turpināt darbību esošajā situācijā.

Labā ziņa gan ir tā, ka iedzīvotāju ienākumi turpina augt un līdz ar plašajiem ierobežojumiem tirdzniecībā, kā arī pakalpojumu nozarēs, ir strauji auguši iedzīvotāju uzkrājumi. Pērn Latvijas komercbankās mājsaimniecību uzkrājumi pieauga par aptuveni 800 milj. eiro. Tikmēr interese par patēriņa kredītiem ir sarukusi, un pašā gada nogalē mūsu klienti aktīvi izmaksāja kredītkaršu kavētos maksājumus, un patēriņa kredītu atlikumus.

Tas, manuprāt, ir būtisks potenciāls patēriņa pieaugumam šī gada otrajā pusē. Protams, uzkrājumu nav visiem un daudzu pakalpojumu nozaru darbība ir būtiski ierobežota, savukārt tajās strādājošie ne vienmēr saņem pietiekamu valsts atbalstu. Mazā biznesa faktiskā darbība Latvijā ne vienmēr atbilst teorētiskajiem priekštatiem un dažādu nodokļu režīmu izmantošana, kā arī ēnu ekonomika traucē valstij efektīvi atbalstīt atsevišķās pakalpojumu nozarēs strādājošos. Tomēr daudzu citu nozaru un profesiju pārstāvjiem ienākumi nav samazinājušies vai pat turpina augt, un tā ir laba ziņa.

Visbeidzot, manuprāt, ir nopietni jāizvērtē, vai esošie ierobežojumi tirdzniecībā ir atbilstoši un efektīvi Covid-19 saslimstības mazināšanā. Igaunijas un Latvijas Covid-19 saslimstības dinamika pēdējā pusotra mēneša laikā ir bijusi ļoti līdzīga, lai arī Igaunijā tirdzniecība nav ierobežota, un decembrī tā pieauga par 7%. Tikmēr Lietuvā tirdzniecība tāpat kā Latvijā ir ierobežota, taču kopējais epidemioloģisko pasākumu kopums ir spējis panākt būtisku saslimstības samazinājumu.

Šobrīd ir skaidrs, ka atsevišķi ierobežojumi būs nepieciešami vismaz līdz pavasara beigām, tādēļ tirdzniecībā un pakalpojumos ir jāmeklē ilgtspējīgāks darbības modelis.