Menu
 

Mārcis Bendiks. Visi veikali ir vienlīdzīgi, tikai daži ir vienlīdzīgāki Apriņķis.lv

  • Autors:  Mārcis Bendiks
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Epidēmijas statistika deg sarkana visos grafikos, tabulās un kartēs, un tam par godu mūsu valdīšana, savas koķeti šarmantās loģikas paveida stūrēta, nolemj šo to atvieglot tirdzniecības jomā. Mēģināšu šo perverso loģiku paskaidrot vienkāršā valodā.

Bijām jau apraduši ar alternatīvi apdāvināta intelekta izpausmēm ierobežojumu struktūrā: veikalā esmu iekšā, šampūnu pirkt drīkstu, bet blakus stāvošo pudeli ar brīnumlīdzekli matu ataudzēšanai – to gan ne. Jo tas ir “ierobežots”. Epidemioloģisku iemeslu dēļ. Kā tieši epidēmiju ierobežo atļauja pirkt šampūnu, bet aizliegums paķert arī blakus pudeli? Ek, tā nu iegriezies šķelmīgais likten’s, ierobežojumi pieņemti, un viss. Tā gadās mazprātīgās kompānijās.

Bet skaidrs, ka lielveikalu saimniecībā šķelmība nevar tikt pieciesta bezgalīgi, un pēc ilgstošām mocībām, ar vairākkārtējām atlikšanām un pārtraukumiem naktsmieram valdība beidzot nolēmusi, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos, dažus ierobežojumus samazināt. Loģiski.

Pavisam vienkāršiem vārdiem sakot, pārtikas lielveikali drīkstēs pārdot jebko, būvniecības un saimniecības preču – to pašu, ko līdz šim (stingri ierobežotā sortimentā), bet mazie lauku veikaliņi var sākt pamazām pakoties uz mūža māju pusi.

Kā tā? Kas notiek? Atgādināšu, ka rudenī valdībā bija liels kašķis par Rīgas maratona atļaušanu pandēmijas apstākļos. Šķistu loģiski, ja par to iestātos Izglītības un zinātnes ministrija (šī ministrija atbild arī par sporta jomu) un Ekonomikas ministrija (tautsaimniecība un valsts tēls), bet pret to būtu jābūt Veselības ministrijai, kuras atbildība ir sērgas ierobežošana. Bet par riskanto pasākumu līdz pēdējam cīnījās tieši veselības ministre Ilze Viņķele, par spīti savai atbildības sfērai, bet stingrā saskaņā ar partijas interesēm. Jo pārstāv “Par!”, attparistu frakcijas parisko flangu.

Un te arī viss jandāla kaleidoskops sakratās skaidrā bildē. Jo tas nav vienkārši maratons, tas ir “Rimi” Rīgas maratons. “Rimi” ir aģentūras “DeepWhite” megaklients. Tajā pašā laikā centrālais personāžs “Par!” kampaņās ir Gints Knoks, paristiskā Rīgas mēra Staķa kunga oficiāls padomnieks. Tīras sagadīšanās dēļ pērnruden mērs Staķis gozējās “Rimi” loģistikas centra atklāšanā.

Un tīras sagadīšanās pēc “Rimi” apkalpojošās PR aģentūras “DeepWhite” vadītāja ir Egle Klekere, ļoti jauka būtne (bez kādas ironijas, nopietni!), kuru ar padomnieku Gintu Knoku nesaista gandrīz nekas, ja nu vienīgi piecpadsmit kopdzīves gadi un daži bērni. Un sagadīšanās pēc šī aģentūra ir izkāsusi ieguvusi no budžeta naudiņām sešciparu skaitļu summas tikai dažos, viegli redzamos valstiskos pasūtījumos (par valdošajiem pietuvināto PR aģentūru luknajiem līgumiem esmu rakstījis citviet).

Skeptiķi teiks, ka “Rimi” konkurents “Maxima” no šī loģiskās domāšanas uzliesmojuma iegūs tikpat. Neesiet skeptiski, domāsim pozitīvi! Pirms dažām dienām “Maxima” kļuvusi par Latvijas Basketbola savienības ilgtermiņa partneri. Basketbols ir Edgara Jaunupa kunga iemīļotā joma, kurš, kā zināms, ir attparistu saimnieciskākā flanga “Latvijas attīstībai” pārraugs.

Aina kopumā skaidra, var rakstīt fabulu: divi izveicīgi zvēri knokizējas un jaunupizējas, lācis “Depo” ādā var sūkāt ķepu, bet mazie lauku veikalu susuriņi un kāmīši lai notērē savus krājumus un tad... Nu jā, kurus valsts ekonomikas knokizētājus un jaunupizatorus interesē, ka tie vairs krājumus atjaunot nevarēs, jo prece jāiepērk ar priekšapmaksu. Būsim pozitīvi, būsim par!

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.