Ekonomists: Tuvākajos mēnešos Latvijā atgriezīsies inflācija
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists
Grafika - CSP
Janvārī Latvijā turpinājās neliela patēriņu cenu deflācija un salīdzinājumā ar 2020. gada janvāri patēriņa cenas Latvijā samazinājās par 0,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Šis gan varētu būt viens no pēdējiem mēnešiem tuvākajā laikā, kad Latvijā ir vērojama deflācija, un jau martā vai aprīlī inflācija Latvijā atkal kļūs pozitīva. Tas lielā mērā ir saistīts ar Latvijas un pasaules ekonomikas pagaidām vēl daļēju atkopšanos no Covid-19 sākotnējās krīzes pērnā gada pavasarī, un dažādu resursu cenu kāpumu pasaulē.
Janvārī patēriņu cenās Latvijā lieli pārsteigumu nav redzami. Sezonālu faktoru ietekmē par 0,4 % salīdzinājumā ar decembri pieauga pārtikas cenas, savukārt sezonālo izpārdošanu rezultātā par 5 % samazinājās apģērbu un apavu cenas. Vienlaikus pasaulē turpina augt naftas cenas un to jūtam arī pie mums. Janvārī jau otro mēnesi pēc kārtas dārgākas kļuva arī degvielas cenas Latvijā, kas salīdzinājumā ar decembri palielinājās par 4,8 %. Savukārt darba tirgū un ekonomikā kopumā atkopšanās joprojām ir nepilnīga, un ekonomisko aktivitāti bremzē ir daudzi fiziskās distancēšanās ierobežojumi, kas nepieciešami Covid-19 izplatības ierobežošanai. Tādēļ iekšējā inflācija joprojām ir ļoti mērena un janvārī pakalpojumu cenas Latvijā pieauga par 1,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada janvāri.
Tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā kļūs straujāka un tas pamatā būs saistīts ar ārējiem faktoriem. Kopš 2020. gada pavasara pārtikas cenas pasaulē ir palielinājušās par aptuveni 20 %, naftas par 40 %, un atsevišķi metālu cenas par vairāk nekā 50 %. Vienlaikus patēriņa struktūras maiņa no pakalpojumiem uz precēm, kā arī ražošanas pārrāvumi pērnā gada pavasarī ir radījuši cenu spiedienus arī pasaules transporta un ražošanas sistēmās. To jau tuvākajos mēnešos redzēsim arī Latvijā, un, pēc manām prognozēm, patēriņa cenu inflācija Latvijā šogad varētu būt 1,5-2,0 % robežās.
Īstermiņa ciklisks inflācijas pieaugums pēc ekonomikas un resursu cenu krituma 2020. gadā šobrīd ir loģisks, un pārejošs inflācijas pieaugums bija vērojams arī pēc 2008.-2009. gada finanšu krīzes. Taču aktuāls ir jautājums, vai tam sekos ilgstošāka inflācijas pieaugums, vai arī globālajā ekonomikā turpināsies jau ierastais zemas inflācijas periods? Bažas par iespējamu cenu kāpumu ilgākā periodā noteikti rada apjomīgie monetārās un fiskālās stimulēšanas pasākumi. To rezultāta ASV naudas piedāvājums pērn audzis par aptuveni 25 %, kas ir straujākais pieaugums kopš otrā pasaules kara, savukārt eirozonā naudas piedāvājums audzis aptuveni 10 %, kas ir straujākas kāpums kopš 2008. gada.
Taču arī pēc 2008.-2009. gada krīzes rekordzemas procentu likmes, centrālo banku finanšu aktīvu iegādes un apjomīgie fiskālie deficīti radīja bažas par inflāciju, kas nepiepildījās. Arī inflāciju ietekmējošie strukturālie faktori, piemēram, rietumu sabiedrību novecošanās un zemā dzimstība, kā arī ražošanas sistēmu globalizācija, Covid-19 krīzes ietekmē nav mainījušies. Tas liek būt piesardzīgām prognozējot strauju inflācijas kāpumu šoreiz, taču straujākas inflācijas iespējamību tuvākajos gados mēs noteikti nevaram izslēgt.