Pandēmija un nākotnes krīzes. Izdzīvos, kas sadarbosies Apriņķis.lv
- Autors: Guntars Laganovskis, “LV portāls”
Foto - Vidzemes Augstskola
Nezinām, kādi būs nākamie pārbaudījumi, ko mums sagādās globalizētā pasaule. Sadarbība un komunikācija tajā ir viens no stūrakmeņiem, lai veiksmīgi pielāgotos un izdzīvotu, norāda Vidzemes Augstskolas asociētā profesore un pētniece Agnese Dāvidsone, atklājot secinājumus pēc nule veiktā pētījuma par stratēģisko komunikāciju un pārvaldību Covid-19 un nākotnes krīžu pārvarēšanā.
– Krīzes parāda gan stiprās, gan arī vājās vietas, sagatavotību neordinārām situācijām. Ko par indivīdu, sabiedrības un valdības gatavību krīzei kopumā liecina pētījums?
– Valdība 2019. gada beigās teica, ka mūs gaida brīnišķīgs gads, valstij ir tik daudz naudas. No situācijas, kad likās, ka lietas iet uz augšu, ļoti daudziem cilvēkiem ļoti strauji bija jāpārslēdzas uz situāciju, kas pilnībā mainīja ierasto dzīvi. Neraugoties uz to, ka šāda mēroga krīzi neviens neatceramies piedzīvojuši, pirmajā pandēmijas vilnī gan sabiedrība, gan valdība spēja ātri un veiksmīgi mobilizēties. Un tad pienāca 2020. gada rudens, kad ieraudzījām – lietas ir daudz sliktākā stāvoklī.
– Kādi tam ir iemesli?
– Nevar atrast kādu vienu ļaunuma sakni, kāpēc sāka iet tik slikti. Iemesli ir vairāki. Vasara pagāja tādā ārkārtīgi pozitīvā, relaksētā noskaņojumā, ka esam krīzi pārvarējuši un rudenī varēsim atsākt dzīvot tāpat kā iepriekš. Netika ņemti vērā signāli no citām valstīm, kurās pandēmijas otrais vilnis jau sākās. Varēja skaidri nojaust: ja neslēdzam robežas un nenorobežojamies no apkārtējās pasaules, sagaidīsim tieši to pašu.
Negribētos teikt, ka vasara tika pilnīgi izniekota, bet tam vajadzēja būt laikam, lai sagatavotos paredzamam otrajam vilnim. Taču, iestājoties jau zināmam pandēmijas nogurumam, negribējās iespringt uz gatavošanos, pieņemt un pielāgoties jauniem ierobežojumiem. Daudzi bija dzīvojuši, cerot, ka tūlīt atgriezīsimies ierastajos normālajos apstākļos, bet izrādījās, ka vīruss nekur nav pazudis, ka joprojām nav darba un ienākumi ir izsīkuši. Redzams, ka problēma kļuvusi nopietnāka un pieaugušas bailes. Nenotika arī pāreja no krīzes komunikācijas uz ilgtermiņa uzvedības maiņas komunikāciju. Visos līmeņos liedzāmies pieņemt, ka ar šo vīrusu būs jāsadzīvo ilgāk par dažiem mēnešiem.
Pilnu interviju ar Agnese Dāvidsoni lasiet portālā LVportals.lv.