Organisma rehabilitācija pēc mājās izslimota Covid-19: konsultē uztura speciālists

Kas jāzina par uzturu slimošanas laikā?

Slimojot ar Covid-19, it īpaši, ja slimības gaita ir smaga, organismā notiek noārdīšanās jeb kataboliskas reakcijas, tātad – augsts enerģijas patēriņš. Laikā, kad ir palielinātas uztura vajadzības un samazināta tā uzņemšana, ļoti viegli var attīstīties disbalanss, kā rezultātā var rasties nelabvēlīgas sekas – malnutrīcija. Tā ir situācija, kad uzturs ir nepietiekams vai nepareizi izvēlēts, un tas var negatīvi ietekmēt izveseļošanās izredzes. Jāņem vērā arī citi faktori, piemēram, mazkustīgums slimošanas laikā, medikamentu blakusefekti, kas ietekmē uztura uzņemšanu.

Minētajiem faktoriem mijiedarbojoties, ir svarīgi pievērst uzmanību pilnvērtīgam uzturam, galvenokārt, domājot par olbaltumvielām, ko satur, piemēram, olas, liesa gaļa, zivs, piena produkti – biezpiens, bezpiedevu jogurts, jo olbaltumvielu rezerves tiek izmantotas, lai sintezētu nepieciešamās vielas cīņai ar slimību. Olbaltumvielām jāpievieno nedaudz ogļhidrātu, piemēram, makaroni, rīsi vai griķi. Ēdienreizes var būt biežas, bet porcijas – nelielas.

Slimošanas ēdienkartē tradicionāli tiek iekļauts buljons, taču, ja slimnieks dzers tikai buljonu vai pārtiks tikai no dārzeņiem, olbaltumvielu enerģijai nepietiks.

Kā plānot maltītes?

Arī tad, ja slimības gaita ir viegla, uz šķīvja vajadzētu būt olbaltumvielu produktam, piemēram, vārītai olai vai sautētai omletei, pievienojot nedaudz dārzeņus un šķēli maizes. Ja slimnieks pie omletes vēlas, piemēram, baltmaizi ar sviestu, lūdzu! Organisms patērē daudz enerģijas un tā ir jāatjauno ar uzturvielām. Nedrīkst aizmirst uzņemt pietiekamu daudzumu šķidruma – tīru ūdeni (bez saldinātājiem) vai zāļu, piemēram, kumelīšu vai liepziedu tēju.

Kāds uzturs ies labumā?

Saprātīgi plānot ēdienreizes vajadzētu ne tikai pēc pārslimota Covid-19, bet katru dienu, lai vīrusa izplatības laikā organisms labāk tiktu galā ar iespējamo saslimšanu. Tādēļ ir svarīgi uzņemt visas produktu grupas:

• graudaugu produktus (īpaši, pilngraudus – brūnos rīsus vai makaronus, rudzu maizi), kartupeļus, izvēloties tos vārīt, nevis cept;
• augļus un dārzeņus (var izmantot arī saldētos);
• pienu un piena produktus – biezpienu, sieru, bezpiedevu jogurtu;
• gaļu, zivis, kā arī citus olbaltumvielas saturošus produktus – olas, pākšaugus, riekstus, sēklas;
• taukus, eļļas, samazinot dzīvnieku izcelsmes tauku, tostarp treknas gaļas, sviesta (labāk izvēlēties augu eļļu) lietošanu uzturā;

No kādiem produktiem izvairīties, lai nepārslogotu organismu?

Vēlams uzturā ierobežot sāli un to saturošus produktus, īpaši pievēršot uzmanību gaļas izstrādājumiem. Arī siera izvēlē jālūkojas pēc tiem, kam ir neliels sāls daudzums, piemēram, mocarellas sieram. Ieteicams izvēlēties produktus, kas satur ne vairāk par vienu gramu sāls uz 100 gramiem produkta.

Ierobežot arī cukuru un to saturošu produktu lietošanu.

Nelietot alkoholiskos dzērienus.

Jāēd ar mēru! Samērojot savu ēdienkarti ar fiziskām aktivitātēm, nebūs jādomā par diētām – tās nav vēlamas ne Covid-19 slimošanas laikā, ne arī veseļošanās posmā. 

Noderīgie vitamīni un minerālvielas

• Imūnsistēma nepieciešami antioksidanti, piemēram, selēns. Augsta selēna koncentrācija ir Brazīlijas riekstos – tos var sasmalcināt un pielikt pie rīta putras.
• Augļi un dārzeņi jālieto katru dienu. Labākā antioksidantu deva ir upenēs – tās satur daudz C vitamīna, kas nepieciešams imūnsistēmai.
• E vitamīns arī ir antioksidants. Tas atrodams augu eļļās, riekstos, īpaši, valriekstos.
• Elpošanas ceļiem ir svarīgs A vitamīns. Tā provitamīni ir karotīni, kas atrodami burkānos un saldajā kartupelī jeb batātē.
• Cinku un omega 3 taukskābes var uzņemt ar treknām jūras zivīm, ko vēlams ēst vismaz divas reizes nedēļā. Omega 3 taukskābes ir vajadzīgas šūnu membrānai – jo kvalitatīvāka būs šūnu membrāna, jo vairāk tas patiks imūnsistēmai. Ja negaršo zivis, būtu jādomā ar omega 3 uztura bagātinātāju.
• D vitamīnu ar uzturu var uzņemt, ēdot treknas jūras zivis, tas ir arī olas dzeltenumā un produktos, kas ir mākslīgi bagātināti ar D vitamīnu. Tomēr šo vitamīnu ieteicams lietot papildu, jo pilnvērtīgā apjomā ar maltīti to nav iespējams uzņemt. Pētījumos atklāts, ka cilvēkiem, kuri hospitalizēti ar smagu Covid-19 slimības gaitu, D vitamīna līmenis asinīs parasti ir zemāks.

Svarīgi paturēt prātā, ka slimošanas laikā un veseļojoties organismam nepieciešamas barības vielas, kas dod enerģiju. Arī tad, kad ēstgriba ir vāja, jācenšas uzņemt vairāk olbaltumvielu, piemēram, ēdot liesu gaļu, zivis, rīsus, griķus. Dārzeņus un salātus uz šķīvja varētu likt mazāk, lai galvenais uzsvars būtu uz ogļhidrātiem un olbaltumvielām. Paēst, protams, var arī no salātiem, taču pietiekami daudz enerģijas, lai ātrāk atlabtu, tie organismam nedos.