Eksperts: Digitālo prasmju attīstīšana mazinās darba slodzi un cels produktivitāti
- Autors: Jānis Pekša, Biznesa augstskolas “Turība” IT virziena vadītājs
Foto - publicitātes
No 22. līdz 26. martam norisinās ikgadējā informatīvi izglītojošā kampaņa “Digitālā nedēļa 2021”, kuras mērķis ir rosināt Latvijas iedzīvotājus pilnveidot savas digitālās prasmes. Pērnais gads ir pierādījums tam, ka sabiedrības digitālā transformācija ir attīstījusies daudz straujāk, nekā tas tika prognozēts agrāk. Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, šis process nākamo gadu laikā turpināsies tikpat strauji.
Attīstot digitālās prasmes, mēs spējam sazināties ne tikai tiešsaistē, bet arī veikt uzskaiti darba vietā, kas ir citādāka nekā tā bija 107 gadus atpakaļ. Izmantojot digitālos rīkus un attīstot digitālās prasmes var samazināt darba stundu skaitu dienā un kā redzams arī nedēļā.
Atskats vēsturē
Ieskatoties vēsturē, 1914. gadā Henrijs Fords paziņoja, ka paaugstina darba samaksu no 2,34 līdz 5,00 ASV dolāriem stundā, vairāk nekā divkāršojot stundas tarifu, un samazinot laiku, kas toreiz bija 48 stundas uz 40 stundu darba nedēļu. Fords uzskatīja, ka pārmērīga darbinieku slodze kaitē viņu produktivitātei, un, dodot viņiem vairāk laika, neapdraudot viņu finansiālo labklājību, tas varētu kopumā palielināt darbinieku lojalitāti un uzticību.
Citu valstu pieredze
Spānija šī gada sākumā paziņoja par četru dienu darba nedēļu uz izmēģinājuma laiku, ar mērķi veicināt labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru. Samazinātas nedēļas stundas 2015.gada februārī ieviesa arī Zviedrijas otrā lielākā pilsētā Gēteborga, kur tās dome nobalsoja par 18 mēnešu ilgu eksperimentu, samazinot darba stundas no 8 stundām uz 6 stundām dienā, kas 18 mēnešu garumā izmaksāja 1,3 miljonus ASV dolāru.
2017.gada martā “Australian Greens” politiskā partija Austrālijā atbalstīja sešu stundu un četru dienu darba nedēļu. Šim piemēram sekoja arī pašreizējā Somijas premjerministre Sanna Marina (Sanna Mirella Marin), kas 2020. gada oktobrī paziņoja, ka arī Somija vienojas par sešu stundu darba dienu.
Atpūtas intervāls produktivitātes uzlabošanai
Tādas tehnoloģijas kā datorredze ir veids, kā ar mākslīgā intelekta palīdzību var noteikt darbinieka esošo stāvokli, piemēram, ja darbinieks ir noguris, ar digitālu rīku palīdzību tam var atgādināt, ka uz 15 minūtēm ir nepieciešama atpūta no darba pie datora. Saglabājot atpūtas intervālu visas dienas garumā, produktivitāte uzlabojas.
Piemēram, ražošanas cehā, veicot nepārtrauktu monitoringu ar digitālajiem rīkiem, var paaugstināt ražošanas jaudu. Kā arī veicot optimizāciju, piemēram, izmantojot robotizētus pārvietošanas līdzekļus ne tikai darba spēkam, bet arī produkcijā, pilnveidojot digitālās prasmes, monitoringu varētu veikt attālināti – prom no bīstamajiem ražošanas procesiem.
Tas ir tikai laika jautājums, kad digitālās prasmes un digitālie rīki spēs nodrošināt ne tikai laika uzskaiti un produktīvu darbu, bet arī spēs identificēt nepieciešamo atpūtas laiku ar dažādu tehnoloģiju palīdzību, piemēram, ar mākslīgo intelektu.