Karikatūra. Šodien lēmām, ka lemsim parīt Apriņķis.lv
- Autors: “Rīgas Apriņķa Avīze”
Ilustrācija - Agris Liepiņš
Cilvēkiem, kas mēģina sekot līdzi valdības lēmumiem attiecībā uz valstī ieviestajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības dēļ, droši vien nebūs palikusi nepamanīta situācija, kas atkārtojas jau vairāku nedēļu garumā, proti, paziņojums rīta pusē par to, ka gaidāms valdības lēmums, nenozīmē, ka līdz vakaram to arī sagaidīsim.
Nu jau tradicionāli valdības pārstāvji paziņo, ka ticis pieņemts lēmums, ka īstais lēmums tiks pieņemts pēc dažām dienām. Vai šīs tradīcijas aizsākums ir skaidrojams ar lēmumu pieņemšanas attālināto procesu? Vai varbūt (pozitīvais skaidrojums) valdības vadītājs vēlas lēmumu pieņemt atbildīgi un izsvērti?
Jāpiebilst, ka pēdējā nedēļā lēmuma atlikšana gan vairāk bija saistīta ar to, ka vienotu lēmumu nevarēja pieņemt arī pieaicinātā ekspertu komisija, jo it kā visi bija vienojušies par ierobežojumu mazināšanu pēc 7.aprīļa, taču tad eksperts, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, paziņoja, ka tāds tomēr nav bijis ekspertu viedoklis, un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš atzina, ka ministri nav vienojušies, tāpēc premjers tradicionāli ierosināja šo jautājumu skatīt piektdien. “Man nav grūtību piekrist vai nepiekrist ekspertiem, bet man nav zināms viņu viedoklis,” secināja Kariņš.
Bet kas ir tas, par ko tad valdībā ir panākta vienošanās par ierobežojumiem Lieldienu brīvdienās? Līdz redakcijas slēgšanas brīdim bija skaidrība par to, ka ārkārtējo situāciju pēc svētkiem ir plānots nepagarināt. “Prognozēju, ka ārkārtējā situācija Latvijā pēc 6. aprīļa netiks pagarināta, lai gan tas paredz, ka noteiktie ierobežojumi tiks mīkstināti tikai pakāpeniski,” pavēstījis Kariņš. “Protams, ka mēs šajā ārkārtas situācijā dzīvojam jau gadu, bet, situācijai nedaudz uzlabojoties, vairs nav vajadzīgs lietot šo juridisko terminu, kas nenozīmē, ka noteiktie ierobežojumi Covid-19 izplatības ierobežošanai uzreiz tiks atcelti, jo tie tiks mainīti pakāpeniski.”
Valdība ir vienojusies, ka vispirms ierobežojumi varētu tikt atviegloti izglītības procesa organizēšanā, savukārt ierobežojumus tirdzniecībā plānots atvieglot daļēji, ļaujot strādāt tikai mazajiem veikaliem. Precīzi tirdzniecības nosacījumi vēl tiks izstrādāti, bet paredzams, ka darboties varēs veikali ar atsevišķu ieeju. Lai arī tirdzniecības centri nevarēs darboties, tomēr tajos, tāpat kā līdz šim, varēs darboties veikali, kuru darbība netiek ierobežota, piemēram, grāmatveikali un pārtikas veikali. Tāpat paredzams, ka darboties varēs āra tirdzniecība.
Dievnami šogad Lieldienās cilvēkiem būs atvērti. Tajos drīkstēs uzturēties ar mutes un deguna aizsegu, tomēr garīdznieki nedrīkstēs īpaši pulcēt un aicināt draudzes locekļus uz dievkalpojumiem. Vienīgās izmaiņas ir saistītas ar darba laikiem dienā pirms Lieldienām, proti, no 3. līdz 4. aprīlim baznīcas būs atvērtas no pulksten sešiem rītā līdz vieniem pēc pusnakts.
Tāpat noteikts, ka dievkalpošana draudzēs notiek laikā no pulksten sešiem rītā līdz astoņiem vakarā, atskaitot Lieldienu sagaidīšanas nakti Klusajā sestdienā, kad dievkalpošana notiks līdz vieniem naktī. Dievnamos un telpās, kur notiek dievkalpojumi, vienlaikus varēs atrasties tikai tāds personu skaits, kas nepārsniedz 20 procentus no telpu kapacitātes, ievērojot, ka uz katru apmeklētāju tiek nodrošināti desmit telpas kvadrātmetri. Piemēram, ja dievnams ir 300 kvadrātmetru plašs, tajā vienlaikus drīkst atrasties 30 cilvēki.