Ekonomists: Pēc divu mēnešu pārtraukuma mazumtirdzniecība atgriezusies pie pozitīvas izaugsmes
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists
Foto - arhīvs
Neskatoties uz Covid-19 pandēmijas otro vilni, daudziem ierobežojumiem ekonomikā un bezdarba pieaugumu, iekšējais patēriņš Latvijā un pieprasījums mazumtirdzniecībā joprojām ir spēcīgs. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, martā mazumtirdzniecība pēc divu mēnešu pārtraukuma ir atgriezusies pie pozitīvas gada izaugsmes un salīdzinājumā ar 2020. gada martu mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā ir audzis par 3,2 %.
Protams, sākot ar martu, ekonomisko rādītāju salīdzinājumi ar iepriekšējo gadu ir jāuztver ļoti piesardzīgi, jo pērn šajā laikā sākās Covid-19 pandēmija un lieli pieaugumu cipari gaidāmi gandrīz visās nozarēs. Tas savukārt var radīt maldīgu priekštatu par faktisko situāciju ekonomikā, taču vismaz tirdzniecības gadījumā pieaugums nav saistīts tikai ar 2020. gada zemo bāzi, jo arī salīdzinājumā ar 2019. gada martu mazumtirdzniecības apjomi Latvijā ir auguši par 2,5 %.
Vienlaikus ir svarīgi saprast, ka kopējie mazumtirdzniecības cipari šobrīd ļoti vāji raksturo to, ar ko ikdienā sastopas nozares uzņēmumi. Ierobežojumu un patēriņa struktūras maiņas rezultāta dažādiem nozares uzņēmumiem situācija ir radikāli atšķirīga. Piemēram, martā par 2 % ir pieaugusi pārtikas, par 41 % kāpusi IT iekārtu tirdzniecība un par 42 % – attālinātā tirdzniecība.
Tikmēr atsevišķās kategorijās, piemēram, lietoto apģērbu tirgošanā, tirdzniecība ir gandrīz pilnībā apstājusies un salīdzinājumā ar 2020. gada martu tirdzniecības apgrozījums ir sarucis par 82 %, savukārt apģērbu tirdzniecība sarukusi par 16 %. Tomēr labā ziņa ir tā, ka mūsu klientu kredītkaršu apgrozījuma dati liecina par pakāpenisku uzlabojumu tirdzniecības rādītājos jau kopš janvāra vidus – apgrozījums preču segmentos pieaug ik reizi, kad tiek mazināti kādi ierobežojumi.
Arī aprīlī mūsu klientu tēriņi tirdzniecībā ir turpinājuši augt, un tas liek domāt, ka iekšējais pieprasījums ir gana spēcīgs un nozare spēs atkopties tiklīdz epidemioloģiskā situācija ļaus atcelt esošos ierobežojumus. Papildus tam martā un aprīlī Latvijas mājsaimniecības ir saņēmušas apjomīgus vienreizējus pabalsta maksājumus no valsts budžeta, un pat pirms šiem pabalstiem mājsaimniecību uzkrājumu bija būtiski pieauguši. Kā liecina Latvijas Bankas un pārējo Baltijas valstu centrālo banku dati, februārī mājsaimniecību uzkrājumi Baltijā bija 15-22 % lielāki nekā pirms pandēmijas sākuma, savukārt Latvijā iedzīvotāju uzkrājumi bankās 2020. gadā ir auguši par aptuveni 1 miljardu.
Vienlaikus pandēmijā esam aizņēmušies piesardzīgi un kredītportfelis būtiski nav audzis, un mājsaimniecību papildus uzkrājumu veido ievērojamu potenciālu resursu atliktajam patēriņam gan pakalpojumu, gan tirdzniecības nozarēs. Domāju, ka bez ierobežojumiem tirdzniecībā jau šobrīd būtu vērojami jauni rekordi un gadā kopumā pieaugums varētu pārsniegt 4 %, it īpaši ja gaidāmais inflācijas pieaugums motivēs cilvēkus tērēt.
Tomēr tirdzniecībā ir arī riski. Aktīvā tūrisma sezona strauji tuvojas, bet, spriežot pēc “Google” datiem, interese par “airBaltic” un viesnīcām Rīgā nav liela. Šogad ar zemu saslimstību nevaram lepoties, un tas nozīmē, ka tūrisma nozarē atkopšanās varētu kavēties, kas savukārt kavēs tirdzniecības atkopšanās iespējas Rīgas centrā un citās tūristu iecienītās vietās.