Pāvils Brūvers: Kur nav krietnas valdības, tur tauta iet bojā Apriņķis.lv
- Autors: Pāvils Brūvers, speciāli "Kodolam"
arhīvs
Pamazām ieejam Saeimas vēlēšanu izšķirošajā taisnē, un pienācis laiks sakoncentrēt visus savus garīgos spēkus, lai šoreiz pie mērķa mēs nonāktu kā uzvarētāji. Diemžēl aizvien tā bijis, ka īsu brīdi pēc vēlēšanām tautā iestājas zaudējuma sajūta.
Patiesi, mēs esam daudz mānīti ar visdažādākajiem solījumiem, mūsu balsis ir nozvejotas ar dažādiem veikliem paņēmieniem, un, kad tās iegūtas, līdz nākamajām vēlēšanām tiekam aizmirsti. Domāju, ka iepriekšējās vēlēšanās daudzi no mums ar lielām cerībām atdeva savu balsi par partiju, kas ar savu programmu un spilgtām reklāmām spēja pārliecināt – jā, viņi domā tāpat kā es, viņu vadībā mums varētu sākties jauni laiki!
Atzīšos, ka savā laikā arī ar mani tā ir noticis. Gribēju ticēt, pat sūtīju atbalsta vēstules un uzmundrinājumus, saņēmu arī atbildes, bet tikai līdz vēlēšanām. Nonākot Saeimā, viņiem vairs nebija intereses tērēt laiku komunikācijai ar nenozīmīgām personām. Tad, līdzīgi kā daudzus tautiešus, pārņēma sajūta, kā to savā laikā aprakstījis pravietis Jeremija: “Uzticība grīļojas kaut kur tirgus laukumā, bet godīgums nekur neatrod ieejas.”
Kāds gudrais reiz teicis: ja tevi piekrāpj vienu reizi, tad vaino krāpnieku, bet, ja viņš tevi piekrāpj otrreiz, tad vaino pats sevi. Lai Dievs dod, ka pēc vēlēšanām mums nebūtu pašiem sevi jāvaino, ka atkal esam piekrāpti. Daudziem joprojām tas ir grūts jautājums: par ko balsot? Kādai partijai, kādiem ļaudīm uzticēt valsts pārvaldi? Nespējot par to izšķirties, viens otrs nolemj vēlēšanās vispār nepiedalīties. Domāju, ka ir jau pietiekami izgaismots, cik nepiedalīšanās ir slikta izvēle.
Katram no mums var būt savi kritēriji, bet man, izvērtējot deputātu kandidātus, pats svarīgākais jautājums ir: vai viņš ir godīgs? Vai es patiesi varu viņam uzticēties? Šo atziņu esmu smēlies Bībelē. Saeimas deputātu rokās taču tiek nodota atbildība un rūpes par mūsu valsts saimniecību, par mūsu labklājību, par izglītību, par drošību, par aizsardzību. Būtībā viņi ir tādi kā mūsu kopīgās mājas namturi. Apustulis Pāvils savā vēstulē Korintas draudzei par namtura galveno īpašību saka: “No namtura tiek prasīts vienīgi tas, lai viņš būtu uzticams.”
Mūsu sabiedrībā lielākoties valda citi priekšstati par to, kādam jābūt namturim, Saeimas deputātam. Pirmām kārtām no viņa tiek sagaidīta pieredze, zināšanas dažādās tautsaimniecības vai tiesību jomās, māka veikli izteikties. Sīkās blēdības, dažādas samelošanās, grūti izskaidrojama pieņemšanās personīgajā turībā reti kad kalpo par iemeslu svītrot deputāta kandidātu no saraksta – ka tikai labs speciālists! Bieži vien ļaudis attaisno to, ka savu balsi atdevuši par negodīgiem ļaudīm, ar bažām, ka tie citi, kuri vēl nav bijuši pie varas, nebūs spējīgi vadīt valsti, un, kas zina, vai būs godīgāki par šiem utt. Acīmredzot iecietība pret negodīgumu ir galvenais iemesls, kāpēc pie mums joprojām blakus var pastāvēt galēja nabadzība un izšķērdīga greznība un daudzviet joprojām valda brēcoša netaisnība.
Protams, pieredze un zināšanas deputātam ir svarīgas, bet tās var apgūt. Grūtu problēmu risināšanā var saņemt palīdzību no padomdevējiem, speciālistiem. Toties godīgums un uzticamība ir vērtības, kas nav apgūstamas nekādos kursos. Tās vai nu ir, vai nav iegūtas visas dzīves garumā, ģimenē, skolā, baznīcā un nopietnos dzīves pārbaudījumos. Lai Dievs dod, ka mēs šoreiz izvēlētos godīgu un uzticamu Saeimu, jo, kā teicis gudrais Salamans: “Kur nav krietnas valdības, tur tauta iet bojā.”