Ekonomists: Latvijā aug bezdarbs un ienākumi
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists
Publicitātes foto
Līdz ar Covid-19 otro vilni Latvijā un ar to saistītajiem ierobežojumiem, kā arī ekonomiskās aktivitātes kritumu Latvijā atkal ir palielinājies bezdarbs, un šī gada pirmajā ceturksnī tas sasniedza 8,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Bezdarba pieaugums jau iepriekš bija gaidāms, un par to liecināja arī reģistrētā bezdarba kāpums, kas marta beigās sasniedza 8,2%. Tomēr ziemas mēnešos sezonāls bezdarba kāpums notiek katru gadu un ne viss bezdarba pieaugums ir saistīts ar Covid-19 pandēmijas ietekmi, un bezdarbs pirmajā ceturksnī Latvijā bija zemāks nekā Covid-19 pandēmijas pirmajā vilnī, kad tas sasniedza 8,6%.
Darba tirgū kopumā Latvijā gan šobrīd ir vērojama paradoksā situācija. Bezdarbs ir pieaudzis, tomēr atbildēt uz jautājumu, cik liels ir faktiskais bezdarbs, ir grūti, jo ekonomiskā aktivitāte ir mākslīgi ierobežota, un daudzi strādājoši saņem dīkstāves pabalstus. Piemēram, šī gada februārī Latvijā vairāk nekā 60 000 cilvēki saņēma dīkstāves pabalstus. Tādēļ ir skaidrs, ka patieso bezdarba līmeni un pandēmijas ilgtermiņa ietekmi uz darba tirgu būs iespējams novērtēt tikai pēc dažādo ierobežojumu atcelšanas.
Labā ziņa ir tā, ka bezdarbs aprīlī un maijā ir sācis samazināties un maija otrajā reģistrētais bezdarbs jau ir noslīdējis līdz 7,6%. Relatīvi augstais bezdarba līmenis joprojām pamatā ir saistīts ar ierobežojumiem viesnīcu, ēdināšanas un izklaides, kā arī atsevišķu citu individuālo pakalpojumu nozaru darbībai. Un šī Covid-19 krīzes nevienlīdzīgā ietekme uz ekonomiku izskaidro arī to, kādēļ jauniešu un sieviešu bezdarbs ir pieaudzis ievērojami vairāk nekā vīriešu bezdarbs. Tomēr, neskatoties uz bezdarba kāpumu, kā liecina mūsu klientu dati, apjomīga valsts atbalsta rezultātā iedzīvotāju ieņēmumi ir pat pieauguši un mājsaimniecības, kā arī uzņēmumi strauji uzkrāj līdzekļus. Februārī mājsaimniecību uzkrājumi Baltijā bija par 15–22% lielāki nekā pirms pandēmijas sākuma, savukārt Latvijā iedzīvotāju uzkrājumi bankās 2020.gadā ir auguši par aptuveni 1 miljardu eiro. Šie papildu uzkrājumi veido ievērojamu potenciālu resursu atliktajam patēriņam gan pakalpojumu, gan tirdzniecības nozarēs.
Šobrīd arī Latvijā vakcinācija pret Covid-19 ir uzņēmusi apgriezienus. Tas ļauj plānot tālāku ierobežojumu mazināšanu un pakalpojumu nozaru atvēršanu, kas veicinās gan ekonomikas atkopšanos, gan bezdarba tālāku kritumu. Pēc manām prognozēm, šī gada otrajā pusē bezdarbs Latvijā varētu noslīdēt līdz 7%, savukārt nākamgad, visticamāk, bezdarbs sasniegs pirms Covid-19 pandēmijas līmeni. Vienlaikus uzņēmēju aptaujās jau šobrīd sāk parādīties grūtības atrast darbiniekus, un tas liek domāt, ka jau tuvākajā laikā jau atkal būs ļoti aktuāls jautājums par darbinieku trūkumu. To vēl vairāk pastiprinās gaidāmās ES fondu investīcijas būvniecībā. Tādēļ, manuprāt, jau šobrīd ir jāsāk pārdomāti mazināt ekonomikas atbalsta pasākumus nozarēs, kuras tiešā veidā neskar ar Covid-19 saistītie ierobežojumi, un nodrošināt, lai ekonomikas atbalsta pasākumi nemazinātu cilvēku motivāciju meklēt darbu. Tāpat Covid-19 rezultātā ekonomikā ir notikušas dažādas strukturālas pārmaiņas un arī te valsts atbalstam nevajadzētu kavēt tirgus mehānismu darbību, kas ilgtermiņā ir svarīgi ekonomikas produktivitātei.