Ekonomists: Patēriņu cenu inflācija Latvijā pagaidām ir mērena
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists
Publicitātes foto
Līdz ar ekonomikas pakāpenisku atkopšanos no Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomikas lejupslīdes, Latvijā atkal ir sākušas augt patēriņa cenas, taču inflācija Latvijā pagaidām ir mērena. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada maijā salīdzinājumā ar 2020.gada maiju patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 2,6%. Tuvākajos mēnešos patēriņu cenu inflācija Latvijā, visticamāk, turpinās kāpt, jo pārtikas un daudzu citu dabas resursu cenas pasaulē turpina augt. Tā rezultātā daudzi uzņēmumi šobrīd sastopas ar būtisku izmaksu kāpumu un aprīlī ražotāju cenu inflācija Latvijā jau pārsniedza 5%. Tas liek domāt, ka vasaras otrajā pusē arī patēriņu cenu inflācija Latvijā pārsniegs 3%.
Maijā patēriņa cenu kāpums joprojām pamatā bija saistīts ar ārējiem faktoriem, it īpaši naftas cenu pieaugumu pasaulē. Salīdzinājumā ar pērno gadu degvielas cenas Latvijā palielinājās par gandrīz 30%, un tas veidoja vairāk nekā pusi no maija patēriņu cenu inflācijas Latvijā. Vienlaikus iekšējo pakalpojumu nozares darbība joprojām ir būtiski ierobežota, tādēļ pakalpojumu cenas maijā bija tikai par 1,7% augstākas nekā pērn, lai arī pēdējos gados tās ir augušas par vidēji 3% gadā.
Lai arī metālu un koka cenas pēdējās nedēļas ir stabilizējušās, to līmenis ir ļoti augsts, savukārt naftas un pārtikas cenas turpina augt. Kā liecina ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas publicētā informācija, šī gada maijā neapstrādātas pārtikas cenas pasaulē pieauga par 5%, un bija par gandrīz 40% augstākas nekā pērn. Tādēļ globālais inflācijas spiediens nav beidzies, un dabas resursu cenu straujais kāpums kopā ar ļoti stimulējošu fiskālo un monetāro politiku ir pamats uztraukties par inflācijas kāpumu.
Manuprāt, šobrīd ir grūti pārliecinoši atbildēt uz jautājumu, vai šī ir pārejoša inflācija, vai pasaulē ir gaidāma noturīgākas inflācijas atgriešanās. Finanšu tirgos pašreizējais inflācijas pieaugums joprojām tiek vērtēts drīzāk kā pārejošs, lai arī spekulatīvas finanšu pozīcijas dabas resursu tirgos ir augušas, kas liecina par investoru vēlmi pasargāt sevi no iespējamiem cenu kāpumiem. Arī ražošanas un piegāžu ķēžu darbībai ar laiku vajadzētu normalizēties un piedāvājumam noķert pieprasījumu. Savukārt bezdarbs joprojām ir augstāks nekā pirms Covid-19 krīzes. Tam vajadzētu bremzēt algu kāpuma, bet bez spēcīga algu kāpuma noturīga inflācija ir maz ticama.
Arī Latvijā, lai arī vidēja darba alga šī gada pirmajā ceturksnī ir augusi par 9,5%, algu fonds pieaugums bija tikai 1%. Martā un aprīlī ienākumus papildināja vienreizējie pabalsti ģimenēm ar bērniem, kā arī pensionāriem, taču šādu atbalstu nav iespējams turpināt un jādomā par budžeta deficītu samazināšanu. Līdzīgā situācijā ir daudzas citas valstis, kurām parādu līmenis ir būtiski augstāks nekā Latvijai.