Menu
 

Pēteris Strautiņš: No pārtikas dārdzības jāglābjas barības ķēdes virsotnē

  • Autors:  Pēteris Strautiņš, “Luminor”
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Gada inflācija jūnijā palielinājās līdz 2,7%, pirms mēneša tā bija par procenta desmitdaļu zemāka. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi cenu līmenis jūnijā pieauga par 0,3%. Vēl februārī bija 0,2% deflācija, tātad pārmaiņas bijušas straujas.

Tās diemžēl vēl turpināsies. Gada inflācija jūlijā ir kļuvusi vēl lielāka, jo patēriņa grozā "iekrīt" gāzes cenu kāpums. Tas ir mērāms pat desmitos procentu, atkarībā no produkta un tā patēriņa katrā mājsaimniecībā, bet nav noticis nekas ļoti dramatisks, notiek atgriešanās pie pirms-pandēmijas cenu līmeņa, ar niansēm. Šī gada jūnijā gāze mājsaimniecībām bija par 20,6% lētāka nekā pirms diviem gadiem.

Pēc jūlija galvenajām produktu grupām krasi cenu lēcieni nav gaidāmi. Iespējams, ka cenas pieaugs elektronikai un sadzīves tehnikai. Elektronikas ražotāji ceļ cenas, jo apmēram par desmito daļu ir augušas vidējās komponentu iepirkšanas izmaksas. Sadzīves tehnikas ražotājiem būs jākompensē gan elektronikas, gan metāla dārdzība. Taču šo produktu cenas ilgstoši ir bijušas drīzāk lejupejošas, jo īpaši mērot attiecībā pret kvalitāti un sniegumu. Ledusskapju un televizoru cenu kāpums sociālo krīzi neradītu.

Nopietni būtu uztverams strauja pārtikas cenu kāpuma risks, ja vien tāds būtu. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe 5.jūnijā teica, ka gaidāms "straujš un šokējošs" cenu kāpums pārtikai, atsaucoties uz enerģijas un algu izmaksu kāpumu. Šāda ziņa rada nevajadzīgu stresu. Enerģijas cenas attiecībā pret pandēmijas zemāko punktu pieaug, taču nav augstas attiecībā pret vēsturisko līmeni. Algu kāpums sadārdzina pārtiku, taču vienlaikus uzlabo tās pirktspēju.

Savukārt starptautiski tirgojamo pārtikas izejvielu cenas kopumā ir diezgan augstas, taču lielākajai daļai produktu tās nav rekordlīmenī. Turklāt jau notiek atsevišķu strauji sakāpušu cenu korekcija. Piemēram, kviešu cenas vairākus gadus svārstījās nedaudz zem 200 eiro par tonnu un bija apbrīnojami stabilas, pērn augustā sākās kāpums, kas līdz aprīļa beigām aizveda cenu gandrīz līdz 260 eiro par tonnu, bet jau maijā tā atgriezās pie 200 eiro, un šajā līmenī arī ir šobrīd.

Vājpiena pulvera cenas ir augstas uz pēdējo septiņu gadu fona, bet 2013.-2014.gadā tās brīžiem bija pat par trešdaļu augstākas. Ir viens svarīgs produkts, kas šobrīd ir ļoti dārgs – tā ir cūkgaļa, dārgāka īslaicīgi tā bija tikai 2014.gadā. Savukārt cukura cenas var saukt par vidējām uz pēdējas desmitgades fona.

Pasaules tirgu situāciju rezumējošais ANO pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) indekss ir tuvs 2010.-2014.gada vidējam līmenim, kā arī 2008.gada cenu pīķim. Taču Latvijas iedzīvotāju ienākumi kopš tā brīža ir ievērojami auguši, tātad šim kāpumam nevajadzētu radīt pārtikas pieejamības krīzi. Turklāt FAO indekss jūnijā jau nedaudz samazinājās pret maiju, kad tas bija par 40% augstāks nekā pirms gada, kas savukārt bija zemākais punkts kopš 2016.gada sākuma.

Kāpēc biržas cenām ir nozīme? Tas pārtikas cenas veikalos ietekmē caur izmaksu kāpumu un t.s. savienoto trauku principu. Graudu cenu kāpums pasaules tirgū nenozīmē, ka aug graudu audzētāju izmaksas, bet viņiem parādās izdevīgākas pārdošanas iespējas citur. Piena pulveru cenu kāpums nenozīmē, ka augs piena pulvera cenas veikalos – patērētājiem šis produkts neinteresē, bet svaigā piena pārstrādātājiem var parādīties izdevīgāka alternatīva svaigpiena pārstrādei patēriņa produktos. Savukārt cūkgaļas ražotājiem graudu cenu kāpums izmaksas ietekmē tieši un nozīmīgi.

Latvijā un citās augstu ienākumu valstīs ir biezi buferi starp pārtikas biržas cenām un cenām veikalos. Liela daļa izmaksu ir vietējas un atkarīgas no vietējo algu līmeņa. Nabadzīgajās valstīs daudzi cilvēki var atļauties tikai izejvielas - graudus, miltus, eļļu u.t.t., tad gatavo paši, tādēļ viņiem biržas cenu svārstības var būt postošas. Latvijā graudu cenas veido vien apmēram desmito daļu maizes cenas.

Tāpēc šis ir īstais brīdis atkārtot Latvijas politikas klasiķa ģeniālo tēzi: "Ir jābaidās nevis no lieliem izdevumiem, bet no maziem ienākumiem". Tā ir pareizā stratēģija šobrīd. Ir milzīgs pieprasījums eksporta tirgos un iespēja Latvijas uzņēmumiem pelnīt vairāk. Tuvākajā laikā būs arī straujš aktivitātes kāpums darba tirgū, tātad būs iespēja nopelnīt vairākumam iedzīvotāju.

Atliek vien ar Latvijas ekonomikas struktūras maiņas palīdzību kāpt augšā pa pasaules pievienotās vērtības trepītēm, vai, kā ekonomisti mēdz ciniski teikt, jātuvojas barības ķēdes virsotnei.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.