Menu
 

Pieci risinājumi, ar ko aizstāt plastmasas vienreizlietojamos galda traukus un piederumus

  • Autors:  Laima Kubliņa, “Zaļā josta”
Ilustrācija - Zaļā josta Ilustrācija - Zaļā josta

Kopš šī gada 3. jūlijā Latvijā ir aizliegts laist tirgū virkni vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu, tajā skaitā arī plastmasas traukus un galda piederumus. Izmaiņas veiktas ar mērķi mazināt plastmasu saturošo vienreizlietojamo izstrādājumu ietekmi uz vidi un cilvēka veselību, novērst to radīto piesārņojumu, kā arī izskaust atkritumu vienības, kuras nav piemērotas atkārtotai pārstrādei. “Zaļā josta” informē, kādi ir ieteicamie risinājumi, ar ko var efektīvāk aizstāt plastmasas vienreizlietojamos galda traukus un piederumus.

Vienreizlietojamie plastmasas trauki pēc savas būtības ir viena no videi nedraudzīgākajām lietām pasaulē – tie nereti tiek izmantoti vien dažas minūtes, kļūstot par atkritumiem, kuri ne tikai nav derīgi otrreizējai pārstrādei, bet arī visbiežāk nonāk dabā. Pēc Eiropas Komisijas veiktajiem pētījumiem, minētie trauki veido līdz pat 70% no jūras piesārņojuma.

Lai samazinātu plastmasas radīto vides piesārņojumu, no 2021. gada 3. jūlija Eiropas Savienībā aizliegts laist tirgū vienreizlietojamos plastmasas šķīvjus, ēdamrīkus, salmiņus, vates kociņus un balonu kātiņus, putu polistirola pārtikas iepakojumu. Visām šīm lietām ir pieejamas alternatīvas no dabai mazāk kaitīgiem materiāliem, kā arī iespējams ieviest sistēmas, kas balstītas uz lietu vairākkārtēju izmantošanu.

Dabīgu šķiedru vienreizlietojamu izstrādājumu izmantošana

Nekas, kas ir vienreizlietojams, nevar būt dabai draudzīgs. Taču, salīdzinot ar plastmasas izstrādājumiem, kas dabā vai atkritumu poligonā atradīsies gadu simtus, dabai mazāk kaitīgi ir vienreizlietojamie galda trauki un piederumi no dabīgām šķiedrām. Tā kā vienreizlietojamos galda traukus un piederumus pārstrādei nevāc, ieteicams izraudzīties alternatīvas, kas, apglabāti atkritumu poligonā vai nonākuši dabā, ātri sadalīsies un neradīs paliekošu piesārņojumu.

Piemērotākie būtu izstrādājumi no bioplastmasas, kuri ir piemēroti kompostēšanai mājas kompostā (norāde OK Home Compost), nevis rūpnieciski kompostējamie, kā arī papīra šķīvīši, kas pārklāti ar augu bāzes laku, nevis plastikāta kārtu. Dzērienu salmiņus var izgatavot no makaroniem vai niedrēm. Galda piederumus var darināt no tīras koksnes.

Taču jāatceras, ka šo izstrādājumu izgatavošanai tiek patērēts milzīgs dabas resursu un zemes platības apmērs, lai nepieciešamos kultūraugus izaudzētu, bet tie tiek iztērēti vienā mirklī.

Pārstrādājamu materiālu izmantošana

Lai arī vienreizlietojamo trauku un ēdamrīku ceļš pēc izlietošanas ved uz sadzīves atkritumu konteineru, tomēr ir iespēja, ka arī šiem traukiem tiek dota otra dzīve. Viens variants – gatavos ēdienus, piemēram, desertus, klientiem dot līdzņemšanai stikla burciņās ar metāla vākiem. Stiklu ir iespējams pārstrādāt bezgalīgi daudz reižu, nezaudējot tā kvalitāti. Izskalotas stikla burciņas metamas dalītās vākšanas konteinerā stiklam, vai arī izmantojamas mājsaimniecībā, piemēram, ievārījumam.

Otrs variants – izvēlēties “pašu pārstrādājamus” jeb  apēdamus traukus, kas izgatavoti, piemēram, no rudzu miltiem. Šādi tiek izgatavoti arī pie mums Latvijā, un ir droši un gardi apēšanai līdz ar tajos servēto maltīti.

Depozīta sistēmas ieviešana traukiem un krūzēm

Jau daudzviet Eiropā ieviesta depozīta sistēma kafijas līdzņemšanas krūzēm. Iemaksājot depozīta maksu, pircējs līdz ar iegādāto karsto dzērienu saņem funkcionālu krūzi, kuru, atgriežot kādā no depozīta sistēmas biedru kafejnīcām, var saņemt iemaksāto depozīta maksu atpakaļ. Šādi cīņa ar vienreizlietojamām dzērienu krūzēm veiksmīgi strādā Vācijā jau vairākus gadus. Savukārt Šveicē ieviestā depozīta trauku sistēma ļauj līdzīgu principu pielietot gataviem ēdieniem līdzņemšanai, ļaujot atgūt depozīta maksu par trauciņu, to atgriežot. Depozīta trauku sistēma pakāpeniski tiek ieviesta arī Latvijā.

Atbalsts #SavaKārbiņa, #SavaPudele un #SavaKrūze lietotājiem

Beziepakojuma veikalu izplatība un atbalsts savas personīgās termokrūzes, iepirkumu maisiņa un atkārtoti uzpildāmās ūdens pudeles lietotājiem uzskatāmi parāda, ka aizvien lielāka sabiedrības daļa paši atsakās no vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, tos aizstājot ar daudzkārt lietojamu, no mājas līdzi paņemtu taru.

Slavējama ir to uzņēmēju zaļā komercprakse, kuri atbalsta iedzīvotāju centienus mazināt iepakojuma un vienreizlietojamo trauku patēriņu. Aizvien vairāk uzņēmēju neatsaka bez maksas uzpildīt dzeramo ūdeni līdzpaņemtā klienta pudelē. Ēdinātāji ir pretimnākoši, ja klients lūdz maltīti līdzņemšanai ievietot savā līdzpaņemtā kārbiņā. Daudzas kafejnīcas piešķir atlaidi, ja pakaļ kafijai klients ir ieradies ar savu termokrūzi.

Izmaiņas pašvaldību saistošajos noteikumos

Pašvaldībām ir iespēja būtiski ietekmēt vienreizlietojamo trauku un galda piederumu patēriņu, ja konkrētas prasības tiek iestrādātas pašvaldību saistošajos noteikumos. Piemēram, kaimiņos Tallinā no 2019. gada un Viļņā no 2020. gada publiskos pasākumos un pilsētas svētkos nav atļauts lietot plastmasas vienreizlietojamos traukus un piederumus. Savukārt Tartu mūzikas festivālu laikā organizēja galda trauku depozīta sistēmu.

Rīgā ielu ēdināšanas vietās ir jābūt atsevišķi norādītai maksai par vienreizlietojamo trauku, ļaujot klientam pašam novērtēt, cik daudz viņš ietaupa, ja pēc maltītes dodas ar savu kārbiņu.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.