Pedagoģe: Vidusskola ir nozīmīgs posms personības izaugsmē Apriņķis.lv
- Autors: Kristīne Balode, privātās vidusskolas "Patnis" pedagoģe, Neatkarīgās izglītības biedrības pārstāve
Foto - publicitātes
Tuvojas jaunais mācību gads un daļa jauniešu, kuri vasaras sākumā absolvēja 9. klasi, vēl ir izvēles priekšā – mācīties vidusskolā, doties uz tehnikumu un apgūt profesiju vai neturpināt mācības? Vidējā izglītība Latvijā šobrīd nav obligāta un, kā liecina statistikas dati, valstī ir 14,8% vīriešu un 10,5% sieviešu, kuriem ir pamatizglītība, taču darba tirgus tendences mainās un parādās jaunas profesijas, par kurām iepriekš neesam zinājuši.
Padziļināti priekšmeti un lielāka motivācija
Mācoties vidusskolā, jaunieši var turpināt apzināt savas intereses un spējas, lai sagatavotos tālākajai izglītības ieguvei vai profesionālajai darbībai. Tas ir arī vērtīgs laiks personības attīstībai. Jaunais izglītības standarts vairs neparedz, ka vidusskolā visi mācās visu, kā tas bija kādreiz. Šobrīd, uzsākot mācības 10. klasē, skolēns, izvēloties kādu no priekšmetu “groziem”, būtībā pats izdara izvēli, ko mācīties. Tā vietā, lai mācītos daudzus priekšmetus, skolēns padziļināti apgūst tos priekšmetus, kuri patiešām interesē.
Tas pozitīvi ietekmē arī motivāciju. Pieredze liecina, ka virkne skolēnu, kuriem pamatskolas laikā nebija lielas motivācijas mācīties, vidusskolas laikā mainās, jo tiek sniegta izvēles brīvība un iespēja apgūt saistošākos priekšmetus.
80-90% pirms vidusskolas nezina, kādu karjeru vēlas
Vidusskolas posma izglītība ļoti noder arī karjeras izaugsmē. Ja pēc 9. klases lielākā daļa skolēnu vēl nav izlēmuši, kādā jomā vēlas studēt vai veidot karjeru, vidusskolas laikā piedāvātais mentorings vai pedagoga – karjeras konsultanta atbalsts palīdz apzināties savas stiprās puses un izvēlēties nākotnes nodarbošanos.
Informācijas laikmetā, kad strauji mainās un attīstās dažādās profesijas un studiju jomas, šāds atbalsts ir ļoti būtisks. Šajā izglītības posmā jaunietis var analizēt sevi un izpētīt, ko piedāvā un pieprasa darba tirgus. Tieši vidusskolas posmā daudzi jaunieši maina domas par savu nākotnes karjeru. Aptuveni 80% - 90%, uzsākot mācības, nezina, kādā jomā vēlas veidot karjeru, bet pēc vidusskolas izlēmušo skaits ir krietni lielāks.
Attīsta kritisko domāšanu un citas kompetences
Maldīgi domāt, ka vidusskola domāta tikai tiem, kuri vēlas iet akadēmisko ceļu. Ieguvums personības attīstībai un jauniešu kopējai izaugsmei ir vērtīgs, neatkarīgi no tā, kāds ceļš tiks izvēlēts nākotnē. Papildus tam vidusskolā tiek attīstīta kritiskā domāšana, prasme sadarboties, digitālās prasmes, pašvadītas mācīšanās prasmes u.c. lietderīgas kompetences, kas nepieciešamas ikvienam, neatkarīgi no profesijas vai nākotnes plāniem.
Patiesībā, vidusskolas izglītība palīdz profesionālajā dzīvē izdarīt labākas izvēles. Jaunais izglītības standarts paredz, ka vidusskola tiek pielīdzināta augstskolas 1. studiju gadam – skolēni zināšanas apgūst padziļināti un, izvēloties studiju virzienu, ir gatavi.