Ekonomists: Latvijas ražotāji veiksmīgi izmanto eksporta iespējas Apriņķis.lv
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists
Foto – pixabay.com
Latvijas ražotāji šogad turpina veiksmīgi izmantot eksporta iespējas, ko radījusi globālās ekonomikas atkopšanās no Covid-19 pandēmijas izraisītās recesijas, un preču eksports šogad aug būtiski straujāk nekā Latvijas ekonomika kopumā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicēta informācija, šī gada jūnijā Latvijas preču eksports bija par 31,7% lielāks nekā 2020.gada jūnijā. Protams, šobrīd daudzi ekonomikas rādītāji uzrāda lielus pieaugumu tempus, jo tie tiek salīdzināti ar Covid-19 pirmo vilni pērnā gada pirmajā pusē, taču eksporta apjoms šogad bija arī par 30% lielāks salīdzinājumā ar 2019.gada jūniju. Straujo eksporta pieaugumu šī gada jūnijā izdevies sasniegt, gan pateicoties ražošanas apjomu kāpumam Latvijas rūpniecībā, gan Latvijas koka izstrādājumu cenu pieaugumam pasaules tirgos.
Pēdējā gada laikā Latvijas preču eksports ir audzis aptuveni vienā ātrumā ar pasaules tirdzniecību, un tas liecina, ka esam konkurētspējīgi un spējam izmantot eksporta tirgu sniegtās iespējas. Šī gada jūnijā Latvijas eksporta apjomi pieauga gandrīz visās lielākajās preču kategorijās. Salīdzinājumā ar 2020.gada jūniju koka izstrādājumu eksports pieauga par 86,9%, metāla izstrādājumu eksports - par 75,4%, mehānismu un iekārtu - par 15,7%, bet elektroiekārtu - par 4,5%. Domāju, ka pozitīvās tendences Latvijas eksportā un rūpniecībā turpināsies arī šī gada otrajā pusē. Jaunie pasūtījumi rūpniecībā Latvijā un eksporta pasūtījumi pasaulē kopumā aug, un tas parasti ir labs signāls par ražošanas tendencēm tuvākajos 3-6 mēnešos.
Vienlaikus ar spēcīgo pieprasījumu Latvijas ražotāji saskaras arī ar izejmateriālu pieejamības problēmām, kā arī strauji augošām transporta izmaksām. Pēdējos mēnešos ļoti strauji palielinājušās transporta cenas starp Eiropu, Ķīnu un ASV. Šajā ziņā ļoti lielas bažas rada Covid-19 delta varianta izplatība Dienvidaustrumāzijas valstīs un arī Ķīnā, kas varētu radīt jaunus pārrāvumus globālajā ražošanā un loģistikā. Dārgākas transporta un izejvielu cenas var negatīvi ietekmēt jau tā ierobežoto izejvielu pieejamību, kā arī rada spiedienu uz patēriņa cenām Latvijā. Taču mūsu ražotājiem tas vienlaikus rada arī iespējas, jo kļūstam konkurētspējīgāki Eiropas tirgū. Tomēr Latvijas ražotāji arvien vairāk ziņo par darbaspēka trūkumu, kas jau ir tuvu pirms Covid-19 krīzes līmenim. Kopā ar relatīvi zemo investīciju līmeni pēdējos gados tas var ierobežot mūsu iespējas pilnībā izmantot pasaules tirgu sniegtās iespējas.
Savukārt ilgākā termiņā Latvijas eksporta iespējas lielā mēra būs atkarīgs no norisēm pasaules tirdzniecībā. Ķīnā, kas Covid-19 krīzē ir bijusi priekšā citām valstīm, kreditēšanas ātrums ir sācis noplakt, un ražotāju noskaņojums jau vairākus mēnesi pasliktinās. Arī kokmateriālu cenas ASV jau vairākus mēnešus mazinās, savukārt Eiropā un ASV tirgotāji pasūtījumus šobrīd veic ar rezervi, jo krājumu līmenis ir zems un nav skaidrs, cik ātri tie pienāk. Šis krājumu atjaunošanas un pasaules rūpniecības sistēmas normalizēšanās process, visticamāk, turpināsies vismaz līdz nākamā gada sākumam. Tam gan var sekot pieprasījuma vājināšanās, it īpaši, ja vienlaicīga valstu ekonomikas atbalsta pasākumu mazināšana, kā arī ierobežojumu atcelšana pakalpojumu nozarēs pamainīs patēriņu struktūru par labu pakalpojumiem. Taču to ir grūti prognozēt un šobrīd ir svarīgi izmantot iespējas, kā arī meklēt jaunus noieta tirgus.