Menu
 

Mārtiņš Āboliņš: Situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas, un iedzīvotāju ienākumi aug Apriņķis.lv

  • Autors:  Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists
Darba samaksas fonda, pilnas slodzes darbinieku skaita un vidējās mēneša bruto darba samaksas pārmaiņas pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni. Grafika – CSP Darba samaksas fonda, pilnas slodzes darbinieku skaita un vidējās mēneša bruto darba samaksas pārmaiņas pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni. Grafika – CSP

Covid-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī “Citadeles” privātpersonu klientu kontu datos. Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi.

Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija, un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Vienlaikus ir skaidrs, ka 2021. gadā mājsaimniecību ienākumi Latvijā ir pieauguši, tajā skaitā arī vienreizējo pabalstu dēļ. Un ir gana daudz nozaru, kuras Covid-19 pandēmija nav būtiski ietekmējusi. Piemēram, informācijas un komunikācijas pakalpojumos vidējā alga ir augusi par 7,3% salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni, apstrādes rūpniecībā par 8,5% un tirdzniecībā par 11,7%.

Tomēr visstraujāk algas ir kāpušas veselības aprūpe, kur vidējā darba samaksa otrajā ceturksnī palielinājusies par 35,1%. Tā rezultātā šobrīd veidojas ļoti liela atšķirība starp algu pieaugumu privātajā sektorā un sabiedriskajā sektorā, lai gan lielu daļu no algu kāpuma veselības nozarē veido piemaksas par darbu Covid-19 pandēmijā.

Lai arī Latvijas ekonomika šī gada otrajā ceturksnī ir atgriezusies pirms Covid-19 līmenī, taču algu līmenis vispārējās valdības sektorā ir jau par 14% lielāks nekā pirms Covid-19 pandēmijas. Valsts nozīme un izdevumu īpatsvars ekonomikā parasti pieaug krīzēs, savukārt, ekonomikai atkopjoties un krīzes atbalstam mazinoties, valsts loma ekonomikā mazinās. Taču ministriju gandrīz 1,7 miljardu papildus finansējuma pieprasījumi nākamā gada valsts budžetā rāda, ka ir liels spiediens algu kāpumu turpināt.

Šobrīd Eiropā ir atcelti fiskālie ierobežojumi, tādēļ algu kāpums sabiedriskajā sektorā var turpināties. Tomēr vidējā termiņā ir jācer, ka ekonomikas izaugsme spēs noķert līdzšinējo algu pieaugumu, jo pretējā gadījumā turpmākajos gados mūs gaida diezgan sarežģītas politikas izvēles. Vai nu algām sabiedriskajā sektorā būs jāaug ievērojami lēnāk nekā šobrīd, vai arī būs jādomā, kā tās finansēt, iespējams, ceļot nodokļus.

Algu spiediens gan turpināsies arī privātajā sektorā. Neskatoties uz spēkā esošajiem ierobežojumiem un joprojām augsto bezdarba līmeni, darbaspēka trūkums atkal kļūst par nozīmīgu izaugsmi ierobežojošu faktoru gandrīz visās nozarēs. Piemēram, pakalpojumu nozarē jau šobrīd ir grūtības atrast darbiniekus, lai arī bezdarba līmenis Latvijā ir 7,9%.

Tas liek domāt, ka bezdarba rezerves varētu būt mazākas nekā šķiet, taču patieso situāciju darba tirgū būs iespējams pilnībā novērtēt tikai pēc visu ierobežojumu, kā arī valsts atbalsta pasākumu atcelšanas.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.