Mārtiņš Āboliņš: Latvijas rūpniecībā aug gan apjomi, gan cenas
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists
Foto - arhīvs
Latvijas rūpniecībā šogad turpinās spēcīga izaugsme, un jūlijā ražošanas apjomi ir auguši par 7,9 % salīdzinājumā ar 2020. gada attiecīgo mēnesi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Straujais pieaugums rūpniecībā šogad ir saistīts gan ar relatīvi zemajiem ražošanas apjomiem pērn, gan ar joprojām ļoti spēcīgo preču pieprasījumu pasaulē.
Tādējādi ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā jūlijā bija par aptuveni 6 % lielāki nekā pirms Covid-19 pandēmijas sākuma, lai arī IKP šī gada otrajā ceturksnī tikai par 0,8 % pārsniedza pirms pandēmijas augstāko punktu.
Spēcīgā ārējā pieprasījuma rezultātā jūlijā ražošanas apjomi auguši gandrīz visās Latvijas apstrādes rūpniecības nozarēs. Taču situācija globālajā ražošanā un loģistikā nav vienkārša, un rūpniecībā aug gan ražošanas apjomi, gan cenas. Arī pasaules tirdzniecības apjomi šobrīd ir pārsnieguši pirms Covid-19 augstāko līmeni, taču globālās ražošanas un piegādes ķēdes joprojām nav atkopušās no Covid-19 izraisītajiem satricinājumiem.
Daudzās nozarēs pieprasījums ir spēcīgāks nekā piedāvājums, kā rezultātā kavējas pasūtījumu piegādes, ļoti strauji aug transporta, naftas, metālu un citu resursu cenas, un atsevišķās nozarēs izejmateriālu trūkums ir licis uz laiku apturēt vai samazināt ražošanu. Piemēram, transporta izmaksas no Šanhajas uz Roterdamu ir pieaugušas no aptuveni 2000 līdz vairāk nekā 13 000 ASV dolāriem par konteineru, savukārt autoražotājiem trūkst mikroprocesori, un rūpnīcas ir spiestas apturēt ražošanu. Šie faktori bremzē arī rūpniecības pieaugumu Latvijā.
Tomēr šī gada otrajā pusē pieaugums Latvijas rūpniecībā noteikti turpināsies. Monetārā un fiskālā politika attīstītajās valstīs turpina stimulēt pieprasījumu, kas atduras pret piedāvājumu puses ierobežojumiem. Situāciju pasaules rūpniecībā vēl vairāk ir sarežģījuši Covid-19 uzliesmojumi Dienvidaustrumāzijas valstīs, kā arī Ķīnā, tādēļ globālās loģistikas sistēmas normalizēšanās nav gaidāma ātrāk par nākamā gada pirmo pusi. Tas liek domāt, ka vismaz īstermiņā turpināsies arī tālāks inflācijas kāpums, jo ražotāju cenas līdz šim ir augušas straujāk nekā patēriņa cenas.
Vienlaikus izaugsmes tempu maksimums pasaules rūpniecībā, visticamāk, tika sasniegt šī gada maijā un jūnijā, un šobrīd sāk nedaudz pasliktināties ražotāju noskaņojums, lai arī tas joprojām atrodas pietiekami augstā līmenī.
Pēc manām prognozēm, Latvijas rūpniecības izlaide šogad varētu augt par aptuveni 8 %, savukārt nākamgad izaugsme, visticamāk, kļūs lēnāka. Spēcīgais šī brīža pieprasījums pasaules rūpniecībā daļēji ir saistīts ar zemo krājumu līmeni, un krājumu atjaunošanas cikls globālajā rūpniecībā turpināsies līdz nākamā gada pirmajai pusei. Vienlaikus pakalpojumu nozarēm atkopjoties, visticamāk, arī preču patēriņš tik strauji vairs neaugs.
Par iespējamu rūpniecības pieprasījuma vājināšanos nākamā gada sākumā šobrīd signalizē arī lēnāki kreditēšanas tempi Ķīnā, tādēļ pieprasījums Latvijas rūpniecības kļūs mērenāks, un ražošanas apjomi nākamgad varētu kāpt par aptuveni 3-5 %.