Aptauja Inčukalnā. Vai atceraties savu pirmo skolas dienu? Apriņķis.lv
- Autors: Liene Ozola
Pēdējās dienas pirms mācību gada sākuma daudziem sagādā ne tikai rūpes un kreņķus par to, kas skolas bērna vajadzībām vēl jāiegādājas, bet uzviļņo arī mazliet sentimentālas atmiņas par pašu skolas gaitām.
Irēna, bijusī dzelzsbetona rūpnīcas laborante Manā laikā bija skolas formas, taču mana mamma bija ļoti spītīga. Viņai nepatika, ka kaut ko liek obligāti, tāpēc man uzšuva raibu blūzīti un lenču svārciņus. Es vēl tagad atceros, ka ar to ļoti atšķīros no citiem bērniem. |
|
Larisa, bijusī skolotāja un skolas direktore Es atceros, ka mani aizveda uz lielu ēku un lielu telpu skolā Pārdaugavā. Tas bija pēckara periods, un mēs visi bērni, sākot no 1. līdz 9. klasei, mācījāmies vienā lielā telpā, sasēdināti pa rindām. Es ļoti augstu vērtēju tā laika pedagogus, kuri mācēja bērnus tā ieinteresēt, ka mēs visi klausījāmies tikai savu skolotāju, lai gan blakus bija daudzi citu priekšmetu skolotāji. |
|
Alvīds, celtnieks Man palikuši atmiņā draugi. Tagad mēs esam pārtraukuši satikties, bet skolas laikā tas bija pats svarīgākais. Vēl man ir palikusi atmiņā lentīte Latvijas karoga krāsās, ko mamma bija aplikusi. |
|
Lolita, strādā Sējas novada domē |
|
Alise, mamma trim puikām Es mācījos Rīgā, 41. vidusskolā. No pirmā laika skolā atceros satraukumu, īpaši, kad lielie skolēni nāca klāt un veda mūs, mazos, iekšā svētku zālē. |
Saistītie objekti
- Ķekavas novada pašvaldība vasarā par 26 268 eiro līdzfinansēs 28 dienas un diennakts nometnes
- Ratnieks: Reģionālā sabiedriskā transporta tarifu pieaugums prasa ātrāku vienotas biļetes Rīgai ar Pierīgu ieviešanu
- No 19. līdz 24. aprīlim Ādažu poligonā notiks kaujas šaušanas nodarbības
- Ugunsgrēkā Siguldā izglābts cilvēks, evakuējušies astoņpadsmit
- Ropažu novadā iestādīts "Rimi" Rīgas maratona mežs