Mārtiņš Āboliņš: Pēdējos mēnešos pasliktinājusies Latvijas tirdzniecības bilance
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists
Foto - arhīvs
Spēcīgs globālais pieprasījums, ražošanas apjomu pieaugums Latvijas rūpniecībā, kā arī resursu, it īpaši kokmateriālu, cenu kāpums pasaules tirgos šogad ir ļāvis ievērojami kāpināt Latvijas preču eksporta apjomus.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada jūlijā Latvijas preču eksports ir palielinājies par 25,5 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt šī gada pirmajos septiņos mēnešos kopā Latvijas preču eksports ir audzis par 21,2 %. Un šis eksporta kāpums nav saistīts tikai ar ekonomisko lejupslīdi un zemākiem eksporta apjomiem pērn, jo šogad Latvijas preču eksports līdz šim par 1,3 miljardiem eiro ir pārsniedzis arī 2019. gada attiecīgo periodu.
Vienlaikus preču imports šobrīd Latvijā aug straujāk nekā eksports, un pēdējos mēnešos ir ievērojami pasliktinājusies Latvijas tirdzniecības bilance.
Kopš šī gada aprīļa Latvijas preču tirdzniecības deficīts ir bijis aptuveni 350 miljoni eiro vidēji mēnesī, bet jūlijā tas sasniedza jau gandrīz 400 miljonus eiro. Lai arī preču tirdzniecības bilance Latvijā ir negatīva jau vairāk nekā 20 gadus, šis ir lielākais viena mēneša tirdzniecības deficīts kopš 2008. gada. Negatīvo preču bilanci Latvijā parasti kompensē pozitīva pakalpojumu tirdzniecības bilance, taču pakalpojumu eksports šī gada pirmajā pusē ir palicis pērnā gada līmenī, kas ir saistīts ar tranzīta kravu tālāku kritumu un ļoti vājo ārvalstu tūrisma sezonu šogad.
Straujais importa kāpums šogad pamatā ir saistīts ar naftas un dabasgāzes cenu pieaugumu pasaulē, taču arī ierobežota pakalpojumu pieejamība, valsts ekonomikas atbalsta pasākumi, kā arī budžeta deficīta pieaugums ir veicinājis preču patēriņa un importa pieaugumu. Tomēr labā ziņa ir tā, ka importa kāpums ir saistīts ne tikai ar patēriņa, bet arī ar investīciju pieaugumu, un jūlijā par gandrīz 34 % palielinājās dažādu iekārtu imports.
Jūlijā Latvijā visstraujāk ir audzis koka izstrādājumu eksports, kas salīdzinājumā ar 2020. gada jūliju ir palielinājies par 63,2 % un veidoja teju pusi no kopējā eksporta kāpuma. Protams tik lielā nozarē kā kokapstrāde, kurā brīvu resursu nav daudz, tik straujš kāpums noteikti nav ilgtspējīgs un ir lielā mērā noticis dēļ straujā kokmateriālu cenu kāpuma pasaulē. Tomēr resursu pieejamības jautājumu nozare daļēji spēj risināt ar importa palīdzību un jūlijā vairāk nekā divas reizes ir pieaudzis arī kokmateriālu imports Latvijā.
Vienlaikus ASV kokmateriālu cenas kopš maija ir būtiski sarukušas un tas liek domāt, ka Latvijas kokapstrādes nozares eksporta rādītāji gada otrajā pusē kļūs mazāk dinamiski. Bez koka izstrādājumiem jūlijā strauji audzis arī dzelzs un plastmasas izstrādājumu, auto un to detaļu, kā arī mēbeļu eksports.
Latvijas eksporta attīstības iespējas ir cieši saistītas ar pieprasījumu ārējos tirgos. Tas šobrīd ir ļoti spēcīgs, un 2021. gada pirmajā pusē pasaules tirdzniecība ir augusi par aptuveni 14 % salīdzinājumā ar pērno gadu. Vienlaikus jauno pasūtījumu apjoms rūpniecībā turpina augt, un daudzās nozarēs pieprasījums šobrīd ievērojami pārsniedz piedāvājumu. Tā rezultātā kavējas piegādes, atsevišķos reģionos ir izveidojušies apjomīgi kuģu sastrēgumi ostās, ko pastiprina lokāli Covid-19 uzliesmojumi, strauji aug transporta un resursu cenas, un ražotāji ir spiesti ierobežot savu darbību izejmateriālu trūkuma dēļ. Rezultātā palielinās inflācija, taču pasaules preču tirdzniecības fiziskie apjomi kopš šī gada marta nav auguši. Izejmateriālu ierobežotā pieejamība ierobežo arī Latvijas un Eiropas uzņēmēju iespējas palielināt ražošanas apjomus.
Domāju, ka globālās ražošanas un piegāžu ķēžu normalizēšanās, visticamāk, nav gaidāma ātrāk kā nākamā gada pirmajā pusē. Latvijā uzņēmējiem tas nozīme gan tālāku cenu spiedienu, gan iespējas attīstībai. Tomēr eksporta pieauguma tempi tuvākajos mēnešos Latvijā kļūs mērenāki, jo kokmateriālu cenas mazinās, un šogad arī graudu raža nav tik laba kā pērn.