Menu
 

Privātās pirmsskolas vadītāja Ādažos: Skolotājam un bērnam jādarbojas kā komandai Apriņķis.lv

  • Autors:  Klinta Gangnuse, privātās pirmsskolas “Patnis” Ādažu filiāles vadītāja
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

Kompetenču pieeja pirmsskolās ir plaši diskutēta tēma. Neraugoties uz to, ka publiskajā telpā izskan dažādi viedokļi, ir svarīgi atcerēties, ka izglītība ir stāsts par attīstību. Bērnudārznieki un skolnieki ir pierādījuši, ka lieliski spēj iekļauties un īstenot jauno pieeju, grūtāk mēdz būt pedagogiem. Īpaši tiem, kuri nespēj pieņemt, ka bērns var lemt pats un ka veiksmīga sadarbība veidosies tur, kur skolotājs un audzēknis darbosies kā “komanda”.

Mācīties sadarboties

Kompetenču pieejā ir daudz vērtīga un, lai gan tā tiek uzskatīta par jaunumu (tā tika ieviesta 2019. gada septembrī), patiesībā liela daļa no šīm metodēm tika pielietotas jau iepriekš. Vienkārši runājot, tas nozīmē, ka bērni mācās sadarboties gan ar citiem bērniem, gan pieaugušajiem, lūgt un saņemt palīdzību, iepazīt dažādu lietu norises procesu un izprast, kādas darbības jāveic, lai sasniegtu izvirzīto mērķi.

Paplašināt bērna redzesloku

Zināmā mērā tā ir mācīšanās domāt ārpus rāmjiem, jo skaidri detalizētu instrukciju  vai viena pareizā parauga vairs nav. Šobrīd katram ir iespēja realizēt savas domas un ieceres kā nu to vēlas, izmantojot pieejamos materiālus. Ja bērns uzdevuma veikšanai izmanto vienus un to pašus materiālus, pedagogs var atgādināt, ka ir pieejami arī daudzi citi materiāli un rosināt bērna interesi pamēģināt izmantot arī tos. Skolotāja uzdevums ir nemanāmi ieteikt, virzīt tuvāk mērķim un paplašināt bērna redzesloku.

Netiks pazaudētas būtiskās prasmes

Jāteic, ka bērni šādai pieejai bija gatavi jau sen un skolotāji no saviem audzēkņiem var daudz mācīties. Pateicoties bērniem, mēs varam atbrīvoties no “rāmjiem”, kādos tikām “iesēdināti” savā bērnībā, kad bija cita pieeja izglītības iegūšanai. Manuprāt, pedagogiem jābūt brīvākiem un atvērtākiem pret bērnu idejām. Aicinu iesaistīt bērnus dienas, nedēļas un mēneša plānu izveides procesā. Iekļaujot plānos bērnu idejas, tiks veicināta mazo prātnieku motivācija darboties un domāt, radot aizvien jaunas idejas.

Protams, tas nenozīmē, ka visas idejas jāīsteno precīzi tā, kā bērns ierosina, bet ticu, ka ikkatrā idejā iespējams saskatīt ko tādu, ko var integrēt mācību procesā. Uztraukums, ka kompetenču pieejā tiks pazaudētas būtisko prasmju, piemēram, valodas, skaitļu u.c. lietu apguve, ir nepamatots. Nekas netiks zaudēts, tieši pretēji – caur projektiem, grupu darbiem, pieejamajiem materiāliem šīs prasmes tiks apgūtas bērniem patīkamā veidā.

Nosaukums sarežģītāks nekā ir patiesībā

Komunikācija ar vecākiem liecina, ka liela daļa vecāku šo bērniem sniegto brīvību vērtē pozitīvi. Tajā pašā laikā pirmsskolām un skolām jāstrādā arī ar pieaugušo izglītošanu, skaidrojot, ko īsti nozīmē kompetenču izglītība, uzsverot, kas ir tās galvenais mērķis – veidot domājušus un radošus cilvēkus. Daļā sabiedrības joprojām nav izpratnes par šo pieeju un, iespējams, tā ir nosaukuma vaina, jo pats jēdziens “kompetenču izglītība” izklausās daudz sarežģītāks un smagnējāks, nekā patiesībā ir.

Domājoši un radoši nākotnes pieaugušie

Gan pedagogiem, gan vecākiem jābūt elastīgiem, apzinoties, ka arī bērniem ir taisnība, ka arī mēs varam kļūdīties, kaut ko nezināt, nesaprast. Medijos izskanējis, ka kompetenču izglītība neveidos “fabrikas strādniekus”, bet ir vērts jautāt – vai ir nepieciešams radīt “fabrikas strādniekus”? Vai laikā, kad profesijas un darba tirgus mainās ik brīdi un daudzas profesijas jau tuvākajā nākotnē aizstās mākslīgais intelekts, daudz svarīgāk nav iemācīt bērniem domāt un rīkoties nestandarta situācijās, būt pārliecinātiem un cieņpilniem pret sevi un citiem?

Vērtēšana nekur nepazūd

Daudzi vecāki un pedagogi uzauga laikā, kad radošums tika apspiests. Ja bija jāzīmē ar sarkano krāsu, visi zīmēja ar sarkano un nebija iespējams izvēlēties zaļo vai pelēko. Tas ļoti apslēpēja radošumu. Jāapzinās, ka radošums piemīt ikvienam un jaunais mācību saturs nozīmē iespēju to attīstīt. Ļaujiet bērniem izpausties tā kā viņš to vēlas, nevis tā kā jūs to gribētu. Lai viņu fantāzija un mākslinieciskā pasaule bagātinās. Tas nenozīmē, ka nākotnē visi būs mākslinieki, jo radošums var izpausties arī citās nozarēs.

Vēl viena lieta, ko mums noteikti nevajadzētu pārnest uz nākamajām paaudzēm, ir vērtēšana. Vērtējums kā atzinība vai sods. Kompetenču pieejā arī ir vērtēšana, tikai tās mērķis ir palīdzēt bērnam saprast, ko varētu darīt labāk. Bērnam nav jābaidās no vērtēšanas, bet jāsaprot, ka tas ir papildus rīks, lai sasniegtu aizvien augstākus mērķus. 

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.