Menu
 

Pāvils Brūvers. Kas tagad ir, tas jau sen ir bijis... Apriņķis.lv

  • Autors:  Pāvils Brūvers
Foto - lnb.lv Foto - lnb.lv

Mūsu sabiedrība šobrīd aizvien dziļāk slīd konfliktā diametrāli pretējo viedokļu par vakcinēšanos un par attieksmi pret Covid-19 vispār dēļ. Nereti ļaudis vienu vai otru viedokli pieņem bez iedziļināšanās lietas būtībā, sekojot it kā kādiem uzticamiem avotiem internetā vai varbūt tikai savām iedomām, tomēr tas nekavē savu viedokli enerģiski aizstāvēt, nevairoties no apvainojumiem, rupjībām un dažkārt pat no fiziskas iespaidošanas.

Gan vienā, gan otrā frontes pusē esošie atzīst, ka asa viedokļu pretstāve nav nekas pozitīvs, ka tā šķeļ sabiedrību, tomēr ne viena, ne otra puse nav gatava no šīs cīņas “par patiesību” atteikties. Publiski tiek apšaubītas vakcinācijas pretinieku prāta spējas, kurpretim aicinātāji uz vakcinēšanos – cienījami speciālisti un ārsti – tiek apsūdzēti melošanā, dezinformācijas izplatīšanā, tautas veselības graušanā un vēl ļaunākos pārkāpumos.

Neapšaubāmi, tas nevar palikt bez sekām. Šajā konfliktā iesaistītie un arī tie, kas to piedzīvo no malas, gribot negribot tiek uzturēti pastāvīgā stresā, bieži vien arī dusmās, bet cilvēks ir tikai cilvēks, un šāds stāvoklis ilgstoši nav izturams bez nopietniem veselības traucējumiem – rodas mentālas problēmas, izdegšana, tā sev līdzi nes apātiju, depresiju un citus psihiskas dabas sarežģījumus.

Vai pret to ir kādas zāles? Farmaceiti iesaka lietot ārstniecības augu drogas, piemēram, piparmētras vai melisas lapas, baldriāna sakni, māteri un citus ārstniecības augus. Psihologi savukārt aicina būt tolerantiem, mācīties cienīt dažādus viedokļus, būt atbildīgiem par savu viedokli, iemācīties to pasniegt bez strīdiem un agresivitātes, bet radikālu viedokļu paudējiem pieklājīgi atbildēt, ka es respektēju tavu nostāju, tomēr palieku savās atšķirīgajās domās.

Savukārt pravietis Jeremija, kurš dzīvoja asu konfliktu laikā pirms 2600 gadiem, dod padomu, kas acīmredzot bija derīgs toreiz un varbūt der arī mums šodien: “Uzlūkojiet dzīves gaitas ceļus un izpētiet, kurš ir senlaikos bijis tas labais svētības un laimes ceļš, tad staigājiet pa to, un jūs atradīsit mieru savai dvēselei!”

Ja mēģinām atsaukt atmiņā tos brīžus, kad esam guvuši mieru savā dvēselē un jutušies laimīgi, katram no mums būs savs stāsts, bet, domāju, vairākums piekritīs, ka tāds brīdis vairāk vai mazāk ir piedzīvojams Ziemsvētku vakarā, it sevišķi, kad mūsu balsis paceļas dievnamu velvēs, dziedot “Klusa nakts, svēta nakts”, un atskan vēsts: “Gods Dievam augstībā, miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts.” Ziemsvētku nakts patiesi ir īpaša, kad miljoniem ļaužu visā pasaulē vērš savus skatus uz debesīm ilgās pēc mierinājuma, pēc dvēseles dziedināšanas, pēc izlīguma.

Mūžības pieskārienu savā dvēselē daudzi esam piedzīvojuši arī barikāžu laikā – arī tad dievnami bija pilni, mūsu skati bija vērsti uz debesīm, un savstarpējais ienaids un sīkie kašķi rima. Daudziem dvēsele tika piepildīta ar mieru un prieku, ar jaunu drosmi, ja nepieciešams, atdot arī dzīvību par savu brāli, par savu māsu.

Tādi un vēl grūtāki laiki mūsu tautā ir nākuši un ar dievpalīgu aizgājuši, un arī šodien Dievs var dziedināt katru no mums atsevišķi un visu mūsu sabiedrību kopumā, ja vien mums izdotos vērst savu skatu uz debesīm un ļaut savu dvēseli piepildīt ar kaut ko pārāku, ko būtiskāku par vakcinācijas jautājumiem. Es ticu, ka viss ienaids tad var zust un mūsu sirdīs no jauna var ienākt izlīgums un miers kā Ziemsvētkos.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.