Menu
 

Mārtiņš Āboliņš: Latvijas rūpniecībā cenas aug straujāk nekā ražošanas apjomi

  • Autors:  Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Latvijas rūpniecībā šogad turpinās labas izaugsmes periods, ko veicina spēcīgs ārējais pieprasījums, taču izejvielu, transporta un citas ražošanas izmaksas šogad aug ievērojami straujāk nekā ražošanas apjomi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada augustā salīdzinājumā ar 2020. gada augustu apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi ir auguši par 7,9 %, tomēr pēdējos mēnešos pieauguma tempi ir kļuvuši lēnāki. Kopš pērnā gada decembra ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā ir auguši vien par 3 %, bet ražotāju cenas šajā periodā ir palielinājušās par 17 %, un ražotāju cenu gada inflācija Latvijā jau tuvojas 20 %.

Straujš cenu kāpums un relatīvi mērens ražošanas apjomu pieaugums šobrīd ir vērojams ne tikai Latvijā. Piemēram, pasaules tirdzniecībā fiziskie tirdzniecības apjomi nav auguši kopš šī gada marta. Pieprasījums globālajā rūpniecībā joprojām ir ļoti spēcīgs, taču ražošanas pusē, it īpaši atsevišķās nozarēs, brīvu jaudu nav daudz.

Situāciju vēl vairāk pasliktina pudeles kakli un pārrāvumi globālajās ražošanas, un piegādes ķēdēs, kā arī lokāli Covid-19 uzliesmojumi un ar tiem saistītie ierobežojumi atsevišķās Dienvidaustrumāzijas valstīs. Ierobežotais piedāvājums un spēcīgais pieprasījums ir izraisījis strauju izejvielu, transporta un pēdējās nedēļās arī dabasgāzes, elektrības, kā arī citu energoresursu cenu kāpumu pasaulē, Eiropā un Latvijā. Tā rezultātā uzņēmēju aptaujās izejmateriālu pieejamība arvien biežāk tiek minēts kā būtisks izaugsmi ierobežojošs faktors.

Augustā līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos Latvijā pieaugums fiksēts gandrīz visās apstrādes rūpniecības apakašnozarēs. Augustā salīdzinājumā ar pērno gadu Latvijā visstraujāk augusi auto detaļu (+42,7 %), ķīmisko vielu (+40,4 %), apģērbu (+25,9 %), mēbeļu (+25,8 %), ka arī dažādu iekārtu (+10,7 %) ražošana. Tāpat augustā par 6,7 % palielinājusies koka izstrādājumu ražošana un par 1,3 % kāpusi arī pārtikas produktu ražošana. Savukārt kritums vērojams papīra ražošanā (-16,9 %) un iekārtu izstādīšanā (-7,3 %).

Līdzīgi kā šī gada pirmajā pusē, arī gada nogalē Latvijas rūpniecības attīstība pamatā būs atkarīga no ārējiem faktoriem. Šobrīd nav pamata domāt, ka situācija globālajās ražošanas un piegādes ķēdēs varētu strauji uzlaboties, un, visticamāk, preču pieprasījums pasaulē pārsniegs ražošanas iespējas vismaz līdz nākamā gada pirmajai pusei. Tas nozīme, ka ražotāju cenu kāpums turpināsies un uzņēmēji arvien biežāk būs spiesti nodot izmaksu pieaugumu patērētājam augstāku cenu veidā.

Tam, protams, būs arī sekas. Inflācijas kāpums ierobežos gan patērētāju pieprasījumu, gan arī valstu un centrālo banku iespējas atbalstīt ekonomikas izaugsmi ar monetārās bāzes ekspansiju, un apjomīgiem budžeta deficītiem. Tas nozīmē, ka inflācija arvien vairāk kļūst par būtisku risku ekonomikas izaugsmei.

Tomēr ražotājiem šis joprojām ir iespēju laiks. Pēc manām prognozēm, Latvijas apstrādes rūpniecības pieaugums šogad pārsniegs 7 %, un spēcīgs ārējais pieprasījums saglabāsies vismaz līdz nākamā gada vidum.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.