Mārtiņš Āboliņš: Inflācijas kāpums apdraud ekonomikas izaugsmi
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists
Foto - arhīvs
Patēriņa cenas Latvijā šogad ir augušas ievērojami straujāk nekā prognozēts, un energoresursu cenu kāpums Eiropā pēdējās nedēļās vēl vairāk tuvākajos mēnešos paātrinās inflācijas dinamiku Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada septembrī patēriņa cenas Latvijā pieauga par 4,8 % salīdzinājumā ar pērno gadu. Tas ir viens no straujākajiem cenu kāpumiem Latvijā kopš 2008. gada, un līdz šī gada nogalei inflācija Latvijā varētu sasniegt jau 6 %.
Šobrīd patēriņa cenu kāpums jau sāk kļūt par nozīmīgu risku ekonomikas izaugsmei. Pēdējo mēnešu laikā tas arvien vairāk atspoguļojas arī ekonomikas prognozēs, kur izaugsme prognozes kļūst piesardzīgākas, bet inflācijas prognozes tikai aug. Pēc manām prognozēm, vidējā patēriņu cenu inflācija Latvijā šogad sasniegs 2,8-2,9 %, savukārt 2022. gadā inflācija Latvijā būs vismaz 4 %, taču ar pašreizējām energoresursu cenām inflācija Latvijā nākamgad varētu pārsniegt 6 %.
No ekonomikas viedokļa lielas bažas rada pēdējo nedēļu straujais elektroenerģijas un dabasgāzes cenu kāpums Eiropā, kas šobrīd jau vairākas reizes pārsniedz pērnā gada līmeņus. Tas negatīvi ietekmē gan uzņēmēju izmaksas un konkurētspēju, gan mājsaimniecību finanšu situāciju un citu preču vai pakalpojumu patēriņu. Straujo elektrības un dabasgāzes cenu kāpumu Eiropā šobrīd ir izraisījusi vairāku faktoru sakritība – dēļ aukstās ziemas un karstās vasaras, kā arī ekonomikas negaidīti straujās atkopšanās no Covid-19 krīzes, Eiropā šogad ir audzis energoresursu patēriņš, savukārt nelabvēlīgi laika apstākļi ir samazinājuši vēja un hidroenerģijas ražošanu. Tas ir ievērojami palielinājis dabasgāzes patēriņu, un dabasgāzes krājumi Eiropā šogad ir mazāki nekā citos gados.
Energoresursu pieprasījums ir audzis arī citos pasaules reģionos, tādēļ šobrīd pieaugušas ne tikai dabasgāzes, bet arī ogļu un naftas cenas. Protams, cenu kāpums, visticamāk, ir daļēji saistīts arī ar ģeopolitiskiem faktoriem, Eiropas attiecībām ar Krieviju, piemēram, politisko pretestību pret “Nordstream 2” un vispārējām inflācijas bažām, kas palielina finanšu investīciju plūsmu dažāda veida dabas resursos.
Domājams, ka pašreizējais elektrības un dabasgāzes cenu līmenis ir pārejošs, un tam vajadzētu samazināties, taču patēriņa cenu kāpums Latvijā turpināsies arī tad, ja elektrības un dabasgāzes cenas Eiropā būtiski mazināsies. Ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un pārrāvumi piegāžu ķēdēs nozīmē to, ka pieprasījums globālajā rūpniecībā joprojām pārsniedz piedāvājumu. Tas ir izraisījis transporta, dažādu izejvielu un naftas cenu kāpumu pasaulē, un augustā ražotāju cenu inflācija Latvijā jau ir pietuvojusies 20 %. Tādēļ uzņēmējiem ir liels spiediens celt cenas patērētājiem, bet atsevišķās jomās nākas sastapties ar situācijām, kad cena ir, bet preces nav pieejamas, piemēram, jaunu auto tirdzniecībā.
Patēriņa cenu inflāciju Latvijā šobrīd ierobežo relatīvi zemais pakalpojumu cenu kāpums, kas septembrī salīdzinājumā ar pērno gadu pieauga tikai par 2,5 %. Taču arī te inflācija kļūs straujāka. Reģistrētais bezdarbs Latvijā septembrī ir noslīdējis zem 6 %, vakanču skaits aug, un nākamā gada valsts budžetā valdība papildus izdevumiem plāno novirzīt vairāk nekā 700 miljonus eiro. Tādēļ inflācija Latvijā nākamgad, visticamāk, būs vismaz 4 %, taču cenu pieaugums Latvijā būs ļoti atkarīgs no globālajām pārtikas un energoresursu cenām.
Šī brīža elektroenerģijas un dabasgāzes cenas nešķiet ilgtspējīgas, un tik straujiem kāpumiem parasti seko kritumi. Taču, ja elektrības un dabasgāzes cenas Eiropā tuvākajās nedēļās un mēnešos būtiski nemazināsies, tad nevar izslēgt, ka inflācija Latvijā nākamgad atsevišķos mēnešos var pārsniegt arī 10 % un gadā kopumā – 6 %.