Menu
 

Pēteris Strautiņš par ārējo tirdzniecību 2021.gada augustā Pasaules ekonomika sagurst

  • Autors:  Pēteris Strautiņš, “Luminor”
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Augustā preču eksports sasniedza jaunu rekordu – 1446,4 miljonus eiro, gada laikā pieaugot par 32,3%. Ja mēs joprojām lietotu latus, tad varētu teikt, ka eksports mēneša laikā pirmo reizi pārsniedzis miljardu. Galvenais nopelns te ir cenu kāpumam, taču arī pievienotā eksportētā vērtība aug. Reālās izmaiņas aptuveni var novērtēt, zinot, ka rūpniecības ražotāju cenu inflācija augustā sasniedza 20,4%.

Reālā izteiksmē preču eksports gada laikā audzis apmēram par desmitdaļu. Sezonāli izlīdzinātajos datos eksports gada un mēneša laikā audzis attiecīgi par 28,3% un 4,5%. Šis indikators ir audzis četrus mēnešus pēc kārtas, kā arī 12 mēnešos no pēdējiem 16.

Imports augustā traucas augšup vēl daudz straujāk, sasniedzot gandrīz divus miljardus eiro (precīzāk – 1946,8 miljonus), gada laikā pieaugot par 53%. Imports strauji, par 12,6% pieaudzis arī pret jūliju, to galvenokārt noteica airBaltic lidmašīnu iegādes darījums. Ievērojams importa pieaugums liecina par sparīgu ekonomikas attīstību, un tirdzniecības deficīts nerada bažas, ja vien tā finansēšanas avoti ir ilgtspējīgi. Importu šobrīd veicina atbalsts ekonomikai pandēmijas laikā, ko valsts vēl kādu laiku var atļauties. Privātā sektora kreditēšana joprojām drīzāk ir pārāk vāja, nevis pārāk stipra.

Spraigā ārējās tirdzniecības attīstība nenoliedzami veicina Latvijas ekonomikas izaugsmi. Cenu kāpums un preču deficīts mudina investēt ražošanā. Šogad Latvijā ir spēcīga ārvalstu tiešo investīciju plūsma, pienāk ziņas par jauniem projektiem. Piemēram, Lietuvas kokapstrādes līderis “VMG Group” ved sarunas par 190 miljonus vērtas skaidu plātņu rūpnīcas būvi Jēkabpilī.

Taču eksporta apjoma un cenu kāpums atspoguļo arī preču ražošanas nozaru pārkaršanu pasaules mērogā, kas var ātri pārvērsties savā pretstatā. Iespējams, ka pēc gada runāsim par ražotāju cenu kritumu, par piesardzības dēļ iepirktiem pārmērīgiem izejvielu un detaļu krājumiem. Varbūt patērētāji vairs nevēlēsies akceptēt cenu kāpumu, varbūt iestāsies pārsātinātā pieprasījuma efekts. Centrālās bankas signalizē par monetārās politikas maiņu. Varbūt preču pieprasījums mazināsies tāpēc, ka atjaunosies iespējas sniegt un saņemt pakalpojumus, izzūdot pandēmijas ierobežojumu efektam.

Pasaules tirgos jau redzami cenu signāli, kas liecina par briestošu pircēju "streiku". Konteineru pārvadājumu cenu indekss “Freightos Global” kopš 12.septembra samazinājies par 10,4%, bet līdz šim īpaši dārgajā Ķīnas – ASV rietumu piekrastes maršrutā frakta likmes kritušās vairāk nekā par piektdaļu. Dzelzsrūdas cena attiecībā pret augstāko punktu 29.jūnijā ir samazinājusies uz pusi, noslīdot zem pēdējo piecu gadu vidējās cenas, tas ir ļoti svarīgs signāls par pasaules investīciju tendencēm. Pēc trīskāršošanās pret iepriekšējās desmitgades vidējo līmeni sāk sarukt karsti velmētā tērauda cena.

Taču īpaši lielu vērību ir pelnījuši notikumi Ķīnā. 2020. un 2021.gads pasaulē ir aizritējis pandēmijas zīmē. Ir liela iespēja, ka 2022.gadā un arī pēc tam svarīgākais process būs Ķīnas mājokļu tirgus tendenču lūzums. Par šī tirgus nesabalansēto attīstību gan valdība, gan ekonomisti pauž nemieru jau vismaz desmit gadus. Līdz šim pesimistiem nav bijusi taisnība. Brīdī, kad viņiem tomēr izrādīsies taisnība, pasaules ekonomika saņems pamatīgu vēsa ūdens šalti, bet izejvielu un enerģijas eksportētājiem var iestāties ledus laikmets.

Ķīnā nav gaidāma finanšu krīze, to banku sistēmu pilnībā kontrolējošā un ar lieliem parādiem neapkrautā valsts spēj novērst. Taču mājokļu pircēju gaidu maiņa var būt liktenīga. Kamieli var piespiest aiziet līdz ūdenim, taču pat komunistu valdība nevar piespiest to dzert. Mājokļu cenu un iedzīvotāju ienākumu attiecība Ķīnas lielajās pilsētās ir 2-4 augstāka nekā tādās ļoti dārgās metropolēs kā Tokija, Parīze, Londona, Ņujorka.

Taču starp pilsētās dzīvojošajām ģimenēm vismaz 90% jau ir sava dzīvesvieta. 87% pirkumu veic cilvēki, kuriem vismaz viens mājoklis jau pieder, tātad lielai daļai pirkumu ir spekulatīvs raksturs. Saskaņā ar valdības datiem, Ķīnā tiek būvētas dzīvojamās mājas, kuru kopējā platība ir 6,5 miljardi kvadrātmetru. Tas ir gandrīz 100 reizes vairāk nekā visa Latvijas mājokļu platība, kas ir ap 70 miljoniem m2. Aizdevumi dzīvojamo telpu pirkšanai un būvei sasniedz 7,8 triljonus dolāru.

Šī skaitļu aina liecina par iespējamu krasu celtniecības apjomu sarukumu, kas jūtami ietekmētu pasaules kopējo pieprasījumu pēc metāliem, cementa, būvniecības mehānismiem. Mājokļu krīze ietekmētu arī Ķīnas pieprasījumu pēc citām precēm. Nekustamo īpašumu nozares īpatsvars Ķīnas ekonomikā ir 25-30% diapazonā (visbiežāk minētais vērtējums ir 29%), līdzīgi kā Spānijā pirms nekustamo īpašumu burbuļa plīšanas globālās finanšu krīzes laikā.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.