Menu

Viedtālruņi un kiberdrošība – populāri mīti un patiesības Apriņķis.lv

  • Autors:  Karīna Javtušenko, "Bites" sabiedrisko attiecību projektu vadītāja
  • Komentāri
Viedtālruņi un kiberdrošība – populāri mīti un patiesības pixabay.com

Mobilie tālruņi mūsdienās ir kas vairāk par savstarpējās saziņas ierīci – tie nodrošina lietotājiem virkni priekšrocību. Taču šo tālruņu evolūcija ir bijusi tik strauja, ka izsekot visām niansēm ir teju neiespējami, tāpēc laika gaitā ir radušies neskaitāmi mīti, kas skar gan šo ierīču darbību, gan arī ar to lietošanu saistītos drošības aspektus.

Ņemot vērā uzskatu, ka teju ikvienā mītā un pat pasakā ir daļa patiesības, mobilo sakaru operatora "Bites" tehnoloģiju eksperti ir apkopojuši informāciju, kas atklāj patiesību par četriem populāriem ar viedtālruņiem un tajos pieejamās informācijas drošību saistītajiem mītiem.

1. Viedtālrunis "noklausās" mūsu sarunas, lai piedāvātu mērķtiecīgu reklāmu

Šis ir viens no populārākajiem mītiem, kuru ierīču īpašnieki uztur "dzīvu" jau gadiem ilgi. Lai pārbaudītu, vai tas atbilst patiesībai, ASV Ziemeļaustrumu universitātes zinātnieki izanalizēja 17 tūkstošus populārāko "Android" viedtālruņiem paredzēto mobilo aplikāciju, īpašu uzmanību pievēršot tām, kas sūta informāciju uz sociālo tīklu "Facebook".

Rezultāti? Pieņēmums, ka mobilās aplikācijas slepus izmanto telefona mikrofonu un veic audio ierakstus, sūta kādam failus, netika apstiprināts. Tajā pašā laikā zinātnieki neizslēdz iespēju, ka kāds telefons vai aplikācija varētu sekot līdzi dažādiem lietotāju paradumiem.

"Tāpēc, lejupielādējot ierīcēs dažādas mobilās aplikācijas, ir svarīgi pievērst uzmanību, kurām telefona funkcijām tās prasa piekļuvi. Piemēram, ir vērts aizdomāties, vai kalkulatoram un mūzikas aplikācijai tiešām nepieciešama informācija par lietotāja GPS lokāciju," norāda "Bites" tehnoloģiju eksperts Dainis Dembovskis.

Viņš arī atgādina, ka visas piekļuves var kontrolēt centralizēti. Proti, ja šķiet, ka kādai aplikācijai piekļuves tiesības tai vai citai viedtālrunī vai planšetdatorā pieejamajai informācijai piešķirtas pārsteidzīgi, tās var mainīt, izmantojot šim nolūkam ierīces iestatījumus ("Android" ierīcēm: "Settings" – "Apps"; "iOS" ierīcēm: "Settings" – "Privacy").

2. Ražotāja drošības iestatījumu rediģēšana ir likuma pārkāpums

Par šo tēmu sabiedrībā ir diskutēts daudz un plaši. No vienas puses, ražotāja drošības iestatījumu rediģēšana jeb "jailbreak" ļauj lietotājam iegūt lielāku kontroli pār ierīci, no otras – šie iestatījumi ir paredzēti, lai pasargātu pašu lietotāju. Piemēram, lai arī "jailbreak" izmantošana ar mērķi lejupielādēt ierīcē aplikācijas, kuras neatzīst ražotājs, nav aizliegta ar likumu, kompānija "Apple" vairākkārt publiski ir norādījusi, ka neatbalsta šādu rīcību – ierīcēm, kurām ir rediģēti ražotāja drošības iestatījumi, tiek pārtraukta garantija.

Jāpiebilst gan, ka viedierīču programmatūras kods tiek aizsargāts ar autortiesībām, tāpēc, ja tu tajā iejauksies, var nākties atbildēt likuma priekšā.

3. Izspiedējvīrusi apdraud tikai datorus

Pasaulei kļūstot digitālākai, arī kibernoziegumu risks palielinās. Tiesa, lai arī ierasts uzskatīt, ka dažādas ļaunprogrammatūras, tostarp šobrīd tik populārie izspiedējvīrusi, skar tikai datorus, to uzbrukumi aizvien biežāk tiek vērsti pret mobilo ierīču lietotājiem. Iemesls? Kibernoziedznieki lieliski apzinās, ka mobilais tālrunis vairs nav vienkārša saziņas ierīce – tajā tiek uzglabātas ne vien fotogrāfijas, bet arī dokumenti, personas dati un cita personiskā informācija.

Izspiedējvīrusi bez personas vai organizācijas ziņas var iegūt tās datus (piemēram, īsziņas, GPS datus, adrešu grāmatas, sociālo tīklu piekļuves datus), kā arī kontrolēt tās rīcībā esošās ierīces – gan datorus, gan viedtālruņus un planšetdatorus. Tieši tāpēc kibernoziedznieku vidū tie ir īpašā cieņā.

Kopumā pērn visā pasaulē reģistrēti 42 miljoni dažādu vīrusu un ļaunprogrammatūru uzbrukumi viedtālruņiem. Šā gada otrajā ceturksnī vien šādu uzbrukumu skaits, salīdzinot ar pirmo ceturksni, palielinājās par 33%, liecina "Kaspersky Lab" dati.

4. Drošībai pietiek tikai ar parolēm

Kaut paroles joprojām ir viens no interneta drošības stūrakmeņiem, publiskajā telpā bieži parādās informācija par lielu uzņēmumu klientu datu, populāru interneta vietņu lietotāju datu noplūdēm, kas rada tūkstošiem eiro lielus zaudējumus gan privātpersonām, gan uzņēmējiem. Ne velti ir izstrādāts risinājums, ar kura palīdzību ikviens interesents var pārbaudīt, vai viņa lietotāja konts nav uzlauzts.

"Parolēm mūsdienās ir ļoti nozīmīga loma mūsu datu aizsardzībā. Tomēr uzskats "jo sarežģītāka parole, jo saldāks miegs"  ir maldīgs, jo arī kibernoziedznieki seko līdzi aktualitātēm tehnoloģiju jomā, izstrādājot aizvien jaunus vīrusus un kaitnieciskas programmatūras. Tāpēc paroles regulāri ir jāmaina. Tāpat papildu drošībai ieteicams izmantot divu faktoru autentifikāciju, piemēram, papildus ievadīt kodu, kas tiek nosūtīts uz tālruņa numuru, vai atbildēt uz drošības jautājumu," iesaka "Bites" eksperts.

Ņemot vērā, ka cilvēkiem ir raksturīgi pārspīlēt, šķiet, ir tikai loģiski, ka, attīstoties tehnoloģijām, ar mobilajiem tālruņiem – to lietošanu, tajos pieejamās informācijas drošību – saistīto mītu skaits palielinās. Daļa no tiem, nenoliedzami, ir pārspīlēti. Taču daļa – patiesi. Tāpēc Dembovskis uzsver, ka vienmēr ir vērts pārbaudīt informāciju, jo mobilo ierīču drošībai ikdienā ir jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.