Menu
 

Talkā bānītī arī nepieciešams Covid sertifikāts? Pārdomas, 2021.gada sezonu noslēdzot Apriņķis.lv

  • Autors:  Dāvis Bušs, biedrība “Bānīša draugu klubs”
'Foto - publicitātes 'Foto - publicitātes

Mednieki sašutuši par to, ka individuālajās medībās tagad var doties tikai ar Covid sertifikātu. Medības esot saimnieciskā darbība, un tai jānotiek drošā veidā. Vai brīvprātīgajam darbam attiecināms tāds pats regulējums, ja tiek remontēta bānīša tehnika? Un individuāli “medīti” mežos atrodamie atkritumi?

Izaicinājumu un reizē iespēju pilns – tāds pagājis 2021. gads Baložu kūdras bānītim. Ekskursiju sezona aizsākusies ar aizkavējumu – tikai jūlija beigās – un noslēdzās ātrāk – jau  septembra vidū. Taču tā ir tikai redzamā darbības puse, līdzīga kā citiem tūrisma objektiem.

Ar ko atšķiras Baložu kūdras bānītis – tas nav peļņu nesošs uzņēmums, bet gan brīvprātīgo entuziastu biedrība, kas uztur, atjauno un regulāri darbina bānīti! Gan remonta talkas, apkārtnes sakopšanu, gan ekskursijas organizē brīvprātīgie savā brīvajā laikā. Un ne tikai darbojas Baložos – arī apbraukā citus kūdras dzelzceļus, meklējot nepieciešamās rezerves daļas un materiālus, jaunus eksponātus.

Ar ko saistīta šāda brīvprātīgo nesavtīgā darbība, ziedojot savu personīgo laiku? Pavisam vienkārši – ar to, ka citādāk šāda objekta nemaz nebūtu! Šaursliežu dzelzceļi ir daļa no ļoti būtiskā industriālā mantojuma, kas diemžēl pamazām izzūd – un izzūd tādēļ, ka ir ekonomiski pamatoti tikai lielu pārvadājumu apjomu gadījumā. Kūdras bānīši jau tā tiek uzturēti ar minimāliem līdzekļiem, bet arī tad darbs, kas ir jāiegulda ikdienas ceļa un tehnikas uzturēšanā, ir ievērojams. Šī iemesla dēļ kūdras pārvadāšanu Baložos bānītis bija pabeidzis 2011. gadā, un, ja vien nebūtu entuziastu iesaistīšanās to saglabāt, tad pēdējie 2,5 kilometri sliežu ceļa jau būtu daļa no vēstures.

Tā kopš 2013. gada entuziasti uzsāka dzelzceļa atjaunošanas darbus, meklēja un atjaunoja lokomotīves un vagonus, un 2018. gads bija pirmais, kad tika uzsāktas regulārās ekskursijas. Pirms pandēmijas, 2019.gadā, apmeklētāju apjoms jau pārsniedza 5 tūkstošus, ekskursiju reisi brauca ar stabili pilniem pieciem vagoniem, un tas jau bija izaicinoši brīvprātīgo spējām tos visus uzņemt. Atsevišķu projektu realizācijai izdevās atrast finansējumu un piesaistīt algotu darba spēku.

Pandēmija sagrieza visu ar kājām gaisā – vispirms neļaujot organizēt talkas un attiecīgi paralizējot ikgadējos sezonas sagatavošanās darbus, un pēc tam arī ietekmējot iespējas organizēt pašas ekskursijas. Tāpēc kopumā 2020. gads izvērtās drūms, grūti prognozējams. Brīvprātīgo iespējas sanākt savā ierastajā veidā – talkās ar siltām pusdienām ēdnīcas vagonā – sāka kļūt par tādu pašu ekstru, kā aizbraukt uz siltajām zemēm.

Nenolaist rokas un pārdzīvot šos izaicinājumus izdevās, pirmkārt, ar Latvijas valsts finansētās budžeta programmas “NVO fonds” projektiem, kuros atbalsts tika gūts gan 2020., gan 2021. gadā, atbalstītāju ziedojumiem, kā arī saņemot valsts atbalstu uzņēmējiem apgrozāmo līdzekļu grantu programmā 2021. gada sākumā.

Esam jauna pandēmijas viļņa priekšā, un ko tas nesīs – ir grūti spriest. Kad citi tūrisma nozares uzņēmēji ir spiesti atlaist sezonas darbiniekus, mēs tikai slēdzam publisko darbību, un ar brīvprātīgajiem pārejam uz ziemas remontdarbu sezonu. Taču, kad tiek ieviesti ierobežojumi pulcēties dažādu mājsaimniecību locekļiem, arī plašākas remontdarbu talkas nevar notikt. Šo laiku jau divus pavasarus pārlaidām, kļūstot inovatīviem – gan paši talkojām drošā, individuālā veidā, gan aicinājām jebkuru interesentu uz solotalkām, vācot atkritumus mežā gar dzelzceļu.

Jūtam līdzi medniekiem un sākam satraukties arī par savu darbību – jo arī mūsu talkošana ir saimnieciskā darbība – tā ir galvenais biedrības darbības mērķis. Mēs to mākam un spējam noorganizēt drošā veidā, arī bez Covid sertifikāta. Bet vai drīkstam?

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.