Menu
 

Komentārs. Eņģeļi un dēmoni. Latvijas speciālie Apriņķis.lv

  • Autors:  Dzintris Kolāts
Komentārs. Eņģeļi un dēmoni. Latvijas speciālie arhīvs

Jācer, ka dižpārdoto šausmu un fikciju gabalu autors Dens Brauns neprotestēs, ka sava komentāra virsrakstam esmu aizņēmies viņa romāna "Angels and Demons" titulu. Ja protestēs – arī labi. Būs skandāls. Tam sekos intervijas, komentāri, aicinājumi uz diskusijām, slava un varbūt mazliet arī naudas...

Skandāls spodrina atpazīstamību, slikta ziņa ir labāka nekā nekāda, un nu jau ir pat tā, ka slikta ziņa ir vērtīgāka par labu, ja skatāmies aiz loga trakojošās priekšvēlēšanu kampaņas izvirdumos.

Skāde vien tā, ka šo rindu autors nekur negrasās kandidēt un to arī nedarīs, ja, gadiem ejot, prātiņš nesaļodzīsies. Mana vēlme šoreiz cita – palīdzēt tev, lasītāj, orientēties šajā iekšpolitikas juceklī, nesakot priekšā. Es pat ieteiktu uzmanīties no cilvēkiem, kuri ieteikumus citiem pasniedz kategoriskā imperatīvā, sak, ir jābalso par X, un, ja tu to nedari, tad esi... Tālākais – atkarībā no "taisnprāša" intelekta un dusmu pakāpes. Fanātiķi kā palīgi balsošanas izvēlē ir absolūti nevēlami. Pirmām kārtām jau tāpēc, ka nomāc katra cilvēka individuālo brīvās izvēles iespēju, ko gan neviens mums nevarēs atņemt. Ja paši neatdosim.

Starp citu, gan jau katrs savureiz saņēmis jautājumu: par kuriem tad tu? Un esmu gana drošs, ka, uzzinot, par kuriem, 99 procentos gadījumu sarunas partneris jūsu izvēli raksturo kā vissliktāko iespējamo, tūlīt piedāvājot savu, kura savukārt jums šķitīs vājprātīga. Grūti pateikt, kā veidojas šis izvēļu antagonisma fenomens, bet tāds nu tas ir. Politiskā izvēle ir gandrīz intīma lieta. Nēsājot to pliku pa lielveikalu vai tramvaju, neko labu par sevi nedzirdēsit.

Es ieteiktu neizvēlēties tos, kuru retorikā dominē oponentu apņirgšana, noķēzīšana un pazemošana. Starp mums nav nedz eņģeļu, nedz dēmonu. Starp mums nav nedz kristālbalto, nedz neglābjami zudušu tumšo. Ja kāds izmanto šādus briesmu stāstus (starp citu, dažkārt prasmīgi), iesaku rūpīgi aplūkot viņa priekšvēlēšanu programmu. Ja negribas to darīt (man, piemēram, negribas), tad vismaz pieturēties pie tā, ka politikas dubļu ražotāji nebūs īstie, uz kuriem izdarīt likmes.

Es neieteiktu izvēlēties arī grāmatvediskus sausiņus, kuri jebkuru labu un, galvenais, saprotamu vārdu savam vēlētājam dēvē par populismu. Ja politiķis nespēj sakarīgi izskaidrot savas pamatlietas un dalīties sapņos, tad vai nu tādu nav, vai viņi nekam tādam netic.

Mani favorīti nebūtu arī tie, kuri sludina Latvijas atvērtību visam un visiem kā pārticības un drošības panaceju. Man nav pieņemami liberālās visatļautības plātīzeri un kādas grūti izprotamas pilnīgas demokrātijas stāstnieki, kuri paši kļūst ārkārtīgi nervozi un pat rupji, dzirdot kaut miligramu kritikas. Tiesa, pretējo – konservatīvo vērtību aizstāvētāju – pirms vēlēšanām arī sarodas labs pulks. Tādēļ arī šeit veicama neliela revīzija.

Loģiski, ka nebūs pieņemami arī valsts politiskā kursa maiņu projektu zīmētāji, lai nez kāda paradīze tiktu uzburta. Tāpat arī ļaudis, kuru lielākā daļa jums šķiet blēdīgi pašlabuma meklētāji.

Tajā pašā laikā būs jāsamierinās ar to, ka jums simpātiskā listē pazib daži uzvārdi, kas nešķiet patīkamākie. Tā būs vienmēr. Starp mums nav eņģeļu. Starp mums nav dēmonu. Arī tas būtu jāņem vērā savas politiskās izvēles darbā.

Rezumējot iepriekš minēto – nav taču tā, ka pilnīgi neviens saraksts jums nepalika pāri?

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.