Pediatres ieteikumi bērnu labsajūtai rudens sezonā ^{Apriņķis.lv}

Turklāt, ņemot vērā esošo situāciju, bērniem nepieciešams atgādināt par personīgo higiēnu, aicināt biežāk nekā ierasts mazgāt rokas ar ziepēm un ievērot citus epidemioloģiskās drošības noteikumus.

Četri pediatres ieteikumi bērnu labsajūtai un veselībai rudenī

#1 Sabalansēts uzturs arī rudenī

Neatkarīgi no sezonas bērnam ir svarīgi uzņemt sabalansētu uzturu atbilstoši viņa vecumam. Vēlams ēdienreizēs iekļaut sezonālos dārzeņus un augļus – vasarā ēst zemenes, rudenī grauzt ābolus un ēst dzērvenes. Turklāt jācenšas jau no mazotnes dažādot ēdienkarti un iepazīstināt bērnu ar dažādiem dārzeņiem un ogām, piemēram, kāļiem, rāceņiem, selerijām, brokoļiem un ķirbjiem. Tāpat nav nekā īstāka un labāka par dabas veltēm, piemēram, par spirdzinošu C vitamīna devu, kas atrodams dzērvenēs, cidonijās, pīlādžos, brūklenēs, kāpostos un citos augļos un dārzeņos. Papildus profilaktiskās devās jālieto arī D vitamīns un zivju eļļas preparāti.

Par nepieciešamību izvēlēties multivitamīnu kompleksu bērniem vajadzētu konsultēties ar savu ģimenes ārstu vai pediatru, jo pieejamais sortiments ir plašs un ne jau vienmēr nepieciešams lietot tieši multivitamīnus. Ģimenes ārsts vai pediatrs ieteiks katram bērnam atbilstošos vitamīnus un arī to devas. Tāpat nevajadzētu aizmirst par vecumam atbilstošu ūdens patēriņu. Rudens sezonā šķidruma patēriņu var veicināt ar dažādu tēju vai morsu lietošanu.

#2 Imunitātes veidošana un stiprināšana

Lai bērni mazāk slimotu ar vīrusu izraisītām saslimšanām, nepieciešams ne tikai svaigs gaiss, fiziskās aktivitātes, sabalansēts uzturs un pilnvērtīgs miegs, bet arī visa gada garumā bērnam jāļauj stiprināt imunitāti atbilstoši gadalaika sniegtajām iespējām, piemēram, vasarā skraidīt basām kājām, izbaudīt saules un ūdens peldes, ēst ogas, savukārt rudenī – daudz laika pavadīt svaigā gaisā, doties pastaigās, lietot uzturā sezonas dārzeņus un augļus.

Imunitātes veidošana, nevis stimulēšana, ir pasākumu kopums, attieksme pret lietām un notikumiem. Tā nevar būt kampaņveidīga, tam jābūt dzīvesveidam. Tāpēc svarīgi, lai bērni daudz laika pavadītu svaigā gaisā, būtu fiziski aktīvi, ģērbtos atbilstoši laikapstākļiem un netiktu pārtuntulēti, ievērotu personīgo higiēnu, nepārēstos un uzņemtu sabalansētu uzturu, pārlieku neaizrautos ar saldinātajiem dzērieniem, sintētiskajiem saldumiem un pusfabrikātiem, maz laika pavadītu pie ierīcēm, bet vairāk kopā ar vecākiem.

Saistībā ar pieaugušo vidū popularitāti guvušo aktivitāti – roņošanu, kurā tiek iesaistīti arī bērni, visam ir savs laiks. Vispirms tomēr būtu vēlama konsultācija ar ģimenes ārstu vai pediatru, un, ja bērna veselības stāvoklis un vecums ir atbilstošs, tad par roņošanu vajadzētu sākt domāt jau vasarā. Šīs nodarbes uzsākšanā svarīgi pievērst uzmanību bērna vecumam, veselībai un pakāpeniskuma principam.

#3 Ģērbšanās atbilstoši laikapstākļiem

Vēsajā laikā svarīgi nepārcensties un nepārtuntulēt bērnu, bet ģērbties atbilstoši laikapstākļiem un situācijai. Ja mazais pats staigā un pastaigas laikā aktīvi kustās, nepieciešams vilkt par vienu apģērba kārtu mazāk, nekā velk pieaugušie. Kur mums viens solis, tur mazajam būs divi vai pat trīs, līdz ar to bērns arī sakarsīs ātrāk nekā pieaugušais. Savukārt mazuli, kurš pastaigu laikā atrodas ratos, nepieciešams apģērbt par vienu kārtu vairāk, jo ratos ir ierobežotas fiziskās kustības. 

Ikdienā vērojama tendence, ka vecāki pārtuntulē bērnus. Tāpēc vēlams atgādināt, ka veselībai un stiprai imunitātei svarīgs ir tieši pretējais. Pārlieku baidoties no tā, ka bērnam būs par vēsu, un liekot ģērbties pārāk biezi, bērns nespēs attīstīt spēju pielāgoties temperatūras izmaiņām, kas savukārt būs par iemeslu biežākām slimošanām. Reizēm vilkt mazāk nekā vairāk ir labāk. Gatavojoties doties laukā, būtiski ievērot kārtu principu un ģērbt bērnu kā sīpoliņu, lai situācijā, kad kļūst siltāk, mazais vairāk paskraida vai ja nākas ieiet iekštelpās vai sabiedriskajā transportā, ir iespējams atvērt vai novilkt jaciņu vai cepuri.

Izvēloties apģērbu, priekšroka jādod apģērbam no dabiska, elpojoša materiāla, tāpat tam jābūt viegli uzvelkamam un bērna izmēram atbilstošam – apģērbs nedrīkst būt pārāk mazs vai gluži pretēji – pārāk liels. Bērnam virsdrēbēs ir jājūtas ērti, lai var viegli kustēties, lēkāt pa peļķēm, darboties smilšu kastē un šļūkt pa slidkalniņu. Tāpat apģērbam jābūt viegli kopjamam un mazgājamam, lai bērns pilnībā varētu izbaudīt dzīvošanos laukā bez vecāku aizrādījumiem par nesasmulēšanos.

Bērnus būtu vēlams tērpt košas krāsas apģērbos, lai vieglāk būtu sekot līdzi viņu gaitām rotaļu laukumā vai skolas pagalmā. Ja negribas bērnam vilkt košu jaku, tad kā akcentu var izmantot košāku cepuri, šalli vai cimdus. Gada tumšajā sezonā būtu pat vēlams izvēlēties apģērbu, kuros iestrādāti atstarojošie elementi.

#4 Rudens sabiedrotās – iesnas

Rudenī līdz ar gaisa temperatūras izmaiņām, pieaugošo mitrumu un dienas gaišā laika samazināšanos aktivizējas arī vīrusi. No iesnām nav pasargāts neviens, un katrs bērniņš ir uzaudzis, kaut reizi saķerot iesnas. Iesnu iemesli var būt dažādi, bet, ja runājam par parastām iesnām, tad tās lielākoties kā pašas sākušās, tā arī pašas pēc 7–10 dienām pāries, un par tām pārlieku daudz nevajadzētu uztraukties. Galvenais, nepieciešamības gadījumā bērnam ar jūras ūdeni iztīrīt degunu un iedot papildu krūzi ar garšīgu tēju vai morsu.

Iesnas nav iemesls, lai nedotos pastaigā, uz skolu vai bērnudārzu. Mājās būtu jāpaliek tad, ja paaugstinās ķermeņa temperatūra vai iesnām pievienojas citas sūdzības, piemēram, sāpes ausīs vai klepus.