Mārtiņš Āboliņš: Latvijas rūpniecību arvien vairāk ietekmē izejmateriālu trūkums un izmaksu kāpums
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, bankas ”Citadele” ekonomists
Foto - arhīvs
Izejmateriālu trūkums un izmaksu kāpums arvien vairāk kavē Latvijas rūpniecības attīstību, un ražošanas fizisko apjomu pieaugumu pēdējos mēnešos ir aizstājis straujš cenu kāpums. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada septembrī Latvijas apstrādes rūpniecības izlaide bija par 6,7 % lielāka nekā pirms gada. Tas ir labs rezultāts, un rūpniecība joprojām aug straujāk nekā Latvijas ekonomika kopumā, taču kopš aprīļa ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā ir auguši vien par 0,5 %.
Tikmēr ražotāju cenas kopš aprīļa ir augušas par 12 % un ražotāju cenu gada inflācija Latvijā jau pārsniedz 2008. gada augstāko līmeni. Latvijas ražotāju aptaujas liecina, ka pieprasījums joprojām ir ļoti spēcīgs, un ar esošajiem pasūtījumiem nodrošināto mēnešu skaits šī gada pēdējā ceturksnī ir sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni – 4,5 mēneši, ierasto 3-3,5 vietā. Taču ražošanas pieaugumu kavē izejmateriālu un darbinieku trūkums, ko, iespējams, ir ietekmējis arī Covid-19 saslimstības pieaugumus strādājošo vidū.
Arī septembrī ražošanas apjomu pieaugums salīdzinājumā ar pērno gadu bija vērojams gandrīz visās rūpniecības nozarēs, taču kopš pavasara pieauguma tempi ir ievērojami sarukuši Latvijas rūpniecības trīs lielākajās nozarēs. Pārtikas ražošana septembrī salīdzinājumā ar pērno gadu ir augusi vien par 0,2 %, koka izstrādājumu ražošana – 1,7 % un gatavo metālizstrādājumu ražošana – 3,7 %.
Tomēr citās nozarēs turpinās strauja izaugsme. Piemēram, ķīmisko izstrādājumu ražošana septembrī ir augusi par 39,2 %, auto un to detaļu – par 28,8 % , dažādu mehānismu un iekārtu – par 33,3 % , elektrisko iekārtu – par 9 %, kā arī mēbeļu – par 29,6 %.
Vienlaikus negatīvs šoks ražotājiem šobrīd noteikti ir pēdējo mēnešu straujais energoresursu cenu kāpums, kas radīs vēl lielāku spiedienu uz inflāciju un bremzēs ekonomikas kopējo izaugsmi. Jau šobrīd finanšu tirgos ir vērojams straujš minerālmēslu cenu kāpums, kas veidos nākošas kārtas efektus un sadārdzinās citu nozaru produkciju, piemēram, radot vēl lielāku spiedienu uz pārtikas cenām. Mums svarīgs ir arī jautājums par energoresursu cenu kāpuma ietekmi uz būvmateriālu ražošanu un to cenām.
Septembrī nemetālisko minerālvielu, ko pārsvarā veidot būvmateriāli, ražošana Latvijā samazinājās par 4,4 % salīdzinājumā ar pērno gadu, taču nākamā gada valsts budžetā tiek plānots ļoti būtisks investīciju kāpums par aptuveni 25 % salīdzinājumā ar šo gadu.
Taču, neskatoties uz šiem izaicinājumiem, Latvijas rūpniecības perspektīvas šī gada atlikušajos mēnešos un nākamā gada sākumā ir labas. Covid-19 pandēmija nav beigusies, un pakalpojumu pieejamība joprojām ir daļēja ierobežota. Vienlaikus valdības un centrālās bankas turpina atbalstīt ekonomiku, un naudas pasaulē ir daudz. Pasaules tirdzniecības fiziskie apjomi un ražošanas apjomi pasaulē šobrīd ir tuvu vai pat pārsniedz pirms pandēmijas līmeni. Taču pieprasījums ir ļoti liels un ražošanas pārrāvumi pērn ir samazinājuši arī krājumu līmeni daudzās jomās.
Krājumus vajag atjaunot. Šī kombinācija – nedabiski spēcīgs preču pieprasījums un krājumu atjaunošana vienlaicīgi – ir radījusi šī brīža problēmas pasaules ražošanas un loģistikas ķēdēs. Piemēram, ASV rietumu krasta ostās ir izveidojušies lieli kuģu sastrēgumi, lai arī tur pārkrauto konteineru apjoms šogad ir sasniedzis jaunu rekordu.
Ja pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, tad cenām ir jāaug. Savukārt risinājums augstām cenām ir augstas cenas, jo tās samazina pieprasījumu un līdzsvaro to ar ražošanas iespējām. Jau šobrīd redzam, ka gan Latvijā, gan pasaulē kopumā ir liels neizpildīto pasūtījumu apjoms, taču jaunie pasūtījumu aug lēnāk nekā iepriekš.
Sagaidāms, ka nākamgad ekonomikas atbalsta pasākumi tiks pakāpeniski mazināti, globālā pieprasījumu struktūra sāks normalizēties, cenu kāpumi ierobežos pieprasījumu un noliktavu krājumu atjaunošana neturpināsies mūžīgi. Tas liek domāt, ka, iespējams, jau nākamā gada vidū arī Latvijas rūpniecības izaugsme varētu būtiski mazināties, un apstrādes rūpniecības pieaugums nākamgad nepārsniegs 3-4 %.