Menu
 

Kam pievērst uzmanību, domājot par siltumizolāciju?

  • Autors:  “Kingspan”
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Dabasgāzes vērtībai Eiropā sasniedzot savu augstāko punktu pēdējos 10 gados, kā arī kāpumu piedzīvojot elektrības, naftas un kokmateriālu cenām, gaidāmo ziemu īpaši skarbu krīze energoresursu tirgū padarīs komunālo rēķinu maksātājiem visā Latvijā, proti, iedzīvotājiem par apkuri varētu nākties maksāt pat par 50 % vairāk. Lai iespēju robežās kontrolētu savas ikmēneša mājokļa izmaksas nākotnē, arvien vairāk iedzīvotāju Latvijā siltina savus mitekļus.

Kas jāizvērtē, lai izvēlētos sev atbilstošāko siltumizolācijas risinājumu, un uz kādiem ietaupījumiem var cerēt ilgtermiņā?

Situācija energoresursu tirgū pirms gaidāmās ziemas daudzus iedzīvotājus nostādīs ķīlnieka lomā, un cenu kāpumu izjutīs arī tie, kuru mājokļa apkure nav tiešā veidā atkarīga no gāzes vai kokmateriālu cenu svārstībām. Vairumā katlu māju joprojām daļa enerģijas tiek ražota ar gāzes palīdzību un pat, ja siltums tiek ražots ar koksni, karstais ūdens līdz radiatoriem nonāk, izmantojot gāzi vai elektrību. Elektrība tāpat tiek izmantota apsildāmo grīdu un daļēji gāzes boileru darbināšanā.

Reaģējot uz izmaiņām energoresursu cenās, iedzīvotāji Baltijā arvien vairāk izvēlas komunālo maksājumu pieaugumu risināt ar ilgtermiņa risinājumu, siltinot savus mājokļus. “Kingspan” speciālisti ir apkopojuši savu pieredzi, kas noderēs tiem, kas savā mājoklī plāno veikt siltumizolācijas veicināšanas pasākumus.

Rēķini var pieaugt līdz pat 50 %

Aplēses liecina, ka, ja gāzes cenas pieaug par 50 %, kas jau ir noticis, tad ar apkures cenām notiks tas pats, piemēram, ja aizvadītajā ziemā kāda konkrēta mājokļa apkures izmaksas bija ap 80 - 90 eiro par mēnesī notērēto, tad šoziem tās jau diezgan droši varētu sastādīt pat gandrīz 150 eiro. Savukārt tiem, kas izvēlējušies izlīdzināto maksājumu, ik mēnesi būtu jārēķinās ar vismaz 100 eiro mēnesī.

Sarežģītāk ir prognozēt elektrības, gāzes un degvielas cenu izmaiņu ietekmi uz komunālajiem maksājumiem, taču skaidrs, ka arī šajos segmentos cenas augs, tāpēc loģisks ir solis domāt par to, kā šo dārgo siltumenerģiju istabā uzkrāt ilgāk un efektīvāk.

Siltinot iespējams ietaupīt līdz pat 60 %

Katra ēka un nepieciešamie materiāli, lai to siltinātu, atšķiras, tāpēc ir ļoti sarežģīti noteikt precīzu ietaupījuma skaitli, ko varētu attiecināt uz vairumu mājokļu. Jo vecāka ēka, jo  lielāks potenciāls ietaupījums ar jebkādu siltināšanas risinājumu. Atsevišķos gadījumos ietaupījumi apkures rēķinā var sasniegt 40 – 60 %, kas jau darbojas kā ļoti solīds drošības spilvens un kā zināma veida apdrošināšana pret milzīgiem tirgus satricinājumiem.

Visbūtiskāk var ietaupīt ilgtermiņā

Visobjektīvāk siltināšanas rezultātā iegūto ietaupījumu būtu mērīt vismaz pāris gadu griezumā, kad nav bijušas anomāli siltas vai aukstas ziemas sezonas. Siltinot ēku, var būt drošs, ka mājoklis ilgus gadus nodrošinās augsta līmeņa siltumnoturību. Iedzīvotāji to novērtē – pietiek vienreiz ieguldīt, lai pēc tam nesatrauktos par svārstībām rēķinos vai vēsām pēdām.

Turklāt jāņem vērā, ka siltumizolācijas efektivitāte ir svarīga ne tikai ziemā, bet visu cauru gadu, kas nozīmē, ka ietaupījums ir nevis 40 % vien uz apkures periodu, bet gan visu cauru gadu.  Ņemot vērā pēdējā laika tendenci cenām kāpt, nevis kristies, šis ietaupījums varētu kļūt lielāks ar katru gadu.

Paredzi siltināšanu jau mājas projektā

Projektējot savu mitekli vai jebkuru ēku, visvienkāršāk, protams, siltumizolācijas risinājumus paredzēt un realizēt projekta gaitā. Tas dos iespēju pielāgot izdevīgāko risinājumu attiecīgajai ēkai, nepazaudēt iekštelpu kvadrātmetrus un saglabāt pēc iespējas vairāk dabīgās dienas gaismas telpā.

Tehnoloģiju attīstība dod plašas izvēles iespējas

Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, arī  vecākām ēkām, kam laiks atjaunot vai iegūt siltināšanas elementus, ir pieejami jaunākie risinājumi, kas ļauj siltināšanas slāņiem būt krietni plānākiem.

Padomju laikos būvētās mājas bija plānotas un būvētas gandrīz bez vērā ņemamas siltumizolācijas. Lai tagad būtisku siltināšanas efektu, projektu mājām būtu nepieciešamas paredzēt 20-25 centimetrus biezu tradicionālās  siltumizolācijas materiālu slāni.

Mūsdienās labākus rezultātus var sasniegt ar daudz plānāku materiālu kopumu. Izvēloties Kingspan siltināšanas risinājumus, siltumizolācija būtu nepieciešama divreiz plānākā slānī, vien 10-14 cm, kas palīdz ietaupīt izmaksas un telpu kvadrātmetrus, kā arī veicina dabīgo dienas gaismas apjomu telpā un kopumā ir ilgtspējīgāks risinājums attiecībā pret apkārtējo vidi. Pieejamie risinājumi ir tiktāl attīstījušies, ka, aizstājot veco, pirms daudzām desmitgadēm uzstādīto siltumizolācijas materiālu ar jaunākās paaudzes risinājumiem tādā pat apjomā, ir iespējams iegūt vairākkārt efektīvāku siltumnoturību.

Kas sagaidāms pēc 10 gadiem?

Lai saprastu, kas būs pēc 10 gadiem, jāvēro tendences pēdējā desmitgadē. 2010. gadā Latvijā degvielas cenas tikko pārsniedza 70 santīmus (aptuveni 1 eiro) litrā. Savukārt 2021. gada nogalē benzīna cena litrā jau ir aptuveni 1,50 eiro.

Pirms eiro ieviešanas Rīgā vidēji par apkuri viena ģimene maksāja ap 60-65 latiem (aptuveni 85 eiro), kas šodien var pieaugt līdz pat 150 eiro. Pēc desmit gadiem pieaugums varētu pat pārsniegt arī 200-250 eiro. Pārdomāta un kvalitatīva siltumizolācija ilgtermiņā ne tikai samazina izmaksas, bet arī saglabā telpā labu mikroklimatu ar pēc iespējas vairāk dabīgās dienas gaismas.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.