Menu
 

Mārtiņš Āboliņš: Dabas resursu cenu kāpums veicina Latvijas eksporta pieaugumu

  • Autors:  Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists
Grafika - CSP Grafika - CSP

Straujais dabas resursu cenu kāpums pasaulē šogad ir veicinājis arī Latvijas eksporta kāpumu, un šī gada septembrī Latvijas preču eksports ir sasniedzis jaunu rekordu. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, Latvijas preču eksports šī gada septembrī pirmo reiz ir pārsniedzis 1,6 miljardus eiro viena mēneša laikā, un salīdzinājumā ar pērnā gada septembri mūsu eksports ir palielinājies par 23,2 %.

Latvijas eksports šogad aug vienā ātrumā ar pasaules tirdzniecību, un pēdējo mēnešu tendences Latvijas eksportā labi atspoguļo norises rūpniecībā. Preču fiziskie eksporta apjomi aug, taču cenu faktori dominē un spēcīgais eksporta kāpums šobrīd pārsvarā notiek uz ļoti strauji augošo resursu cenu rēķina. Taču cenas aug gan eksportam, gan importam, un septembrī Latvijas preču imports palielinājās 24,6 %.

Elektrības cenu kāpums vien Latvijai augustā un septembrī ir izmaksājis gandrīz 70 miljonus eiro, un importa kāpuma dēļ šogad ir jūtami pasliktinājusies Latvijas ārējās tirdzniecības bilance.

Septembrī līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos visstraujākie eksporta pieaugumi fiksēti nozarēs un preču grupās, kur pasaulē ir augušas cenas. Salīdzinājumā ar pērno gadu koka izstrādājumu eksports septembrī palielinājās par 84,3 %, dzelzs un tērauda – par 91,2 %, un dzelzs izstrādājumu – par 27,6 %.

Papildus tam septembrī par 2,4 % palielinājās arī graudaugu eksports, kur nedaudz zemāku graudu ražu šogad palīdzēja kompensēt cenu kāpums. Tāpat septembrī par 2,2 reizēm palielinājās naftas un citu energoresursu eksports, taču tas pamatā ir reeksports un tik pat strauju septembrī palielinājās arī šo produktu imports.

Pasaulē šobrīd ir vērojams ļoti spēcīgs pieprasījums pēc dažādām precēm, kas veicina gan izejmateriālu un transportu cenu pieaugumus, gan rada sastrēgumus globālajā loģistikā. Tādēļ Latvijas preču eksporta pieaugums šī gada atlikušajos mēnešos turpināsies un šogad kopumā eksporta pieaugums, visticamāk, pārsniegs 20 %.

Taču par 2022. gadu prognozes izdarīt ir ļoti grūti. Spēcīgais preču pieprasījums šobrīd vismaz daļēji ir saistīts ar joprojām ierobežotu pakalpojumu nozaru darbību un zemu krājumu līmeni daudzās nozarēs. Krājumu atjaunošana turpināsies vismaz līdz nākam gada pavasarim, taču tālāk iespējami dažādi scenāriji.

Pieprasījuma normalizēšanās, patēriņa cenu kāpums, un mazāka ekonomikas sildīšana no valstu, kā arī centrālo banku puses, visticamāk, nozīmēs mazāku vai lēnāk augušu pieprasījumu pēc precēm. Manuprāt, nav izslēgts, ka atsevišķās jomās nākamā gada laikā tirgus varētu strauji piesātināsies, un preču deficīta vietā sāks veidoties pārpalikums.

Arī resursu cenu svārstības šogad ir ļoti netipiski lielas. Piemēram, kokmateriālu cenas ASV, dabasgāzes cenas Eiropā un dzelzs rūdas cenas Ķīnā šogad ir gan strauji augušas, gan tik pat negaidīti sarukušas. Tas pats var notikt arī ar mūsu eksporta precēm, piemēram, koka izstrādājumiem, tādēļ nevar izslēgt, ka eiro izteiksmē Latvijas eksports nākamgada varētu arī samazināties.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.