Ģimenes ārste par saaukstēšanās simptomiem, ārstēšanu un "tautas medicīnas metodēm" Apriņķis.lv
- Autors: Zane Zitmane, ģimenes ārste
Foto - arhīvs
Pēdējo 12 mēnešu laikā vismaz reizi saaukstējušies ir 55% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, to vidū 43% saaukstējušies 1-2 reizes, 9% – 3-4 reizes, 2% – 5-6 reizes, 1% – biežāk, kamēr 41% pēdējā gada laikā nav saaukstējušies, bet vēl 3% konkrētu atbildi sniegt nevarēja, secināts “BENU Aptiekas” Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS.
Saaukstēšanās, gripa un Covid-19
Visos šajos gadījumos saslimšanas izraisa vīrusi, bet, ja gripas un Covid-19 gadījumā slimību izraisa konkrēts vīruss, tad ar "saaukstēšanos" apzīmē jebkuru augšējo elpceļu vīrusa saslimšanu, piemēram, dažādus adenovīrusus, enterovīrusus, rinovīrusus u. c., kas regulāri maina savu uzbūvi, tāpēc ir grūtāk nosakāmi. Līdz ar to arī saaukstēšanos izraisa nevis nosalšana, bet gan vīruss.
Raksturīgākās atšķirības starp gripu un Covid-19:
- gripai – ļoti augsta temperatūra (virs 39o C), sauss klepus un kaulu laušana;
- Covid-19 – augsta temperatūra (virs 38o C), kakla sāpes, ožas un garšas trūkums, klepus, aizlikts deguns.
Vienlaikus šīs pazīmes var izpausties katram individuāli, tāpēc saslimšanas gadījumā noteikti jākonsultējas ar ārstu, kas noteiks, kurš vīruss izraisījis slimību, un nozīmēs ārstēšanas plānu.
Biežāk saaukstējas jaunieši
“BENU Aptiekas” Veselības monitoringa dati atklāj, ka biežāk pēdējā gada laikā saaukstējas jaunieši. Vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem pēdējo 12 mēnešu laikā vismaz reizi saaukstējušies ir 73%, vecumā no 25 līdz 34 gadiem – 67%, no 35 līdz 44 gadiem – 66%, no 45 līdz 54 gadiem – 51%, no 55 līdz 63 gadiem – 43%, bet visretāk pēdējā gada laikā saaukstējušies ir iedzīvotāji vecumā no 64 līdz 75 gadiem – 40%.
Šie rezultāti skaidrojami ar to, ka gados jaunāki cilvēki parasti ir sociāli aktīvāki un ikdienā satiek vairāk cilvēku, tādēļ viņiem ir lielāka iespēja "noķert" vīrusus.
Vīrusu sezonā īpaši jāuzmanās zīdaiņiem, maziem bērniem līdz 2 gadu vecumam, gados vecākiem cilvēkiem, grūtniecēm, pacientiem ar hroniskām saslimšanām, kā arī cilvēkiem ar lieko svaru. Vienlaikus jāsaprot, ka vīruss smagā formā var skart arī jaunus un veselīgus cilvēkus – organisms var veidot pārāk spēcīgu imūno atbildi (citokīnu vētra), imunitāte sāk uzbrukt paša organisma šūnām, kas izraisa orgānu bojājumus un smagos gadījumos var beigties letāli.
Ārstēšanās
Saaukstēšanās gadījumā ieteicami temperatūru mazinoši līdzekļi – paracetamols un/vai ibuprofēns, klepus sīrupi – sausam klepum un atkrēpošanai, kā arī vēlams izmantot pulsa oksimetru, lai Covid-19 gadījumā var noteikt skābekļa līmeni asinīs.
Ar ārstu jāsazinās, ja paaugstināta ķermeņa temperatūra ilgst vairāk nekā 3 līdz 4 dienas, kā arī parādās elpas trūkums un sāpes krūtīs. Covid-19 gadījumā vai gripas uzliesmojuma laikā ar ārstu būtu jāsazinās jau pirmo simptomu laikā, lai lemtu par pareizāko diagnostikas un ārstēšanas taktiku, kā arī veiktu nepieciešamos epidemioloģiskās drošības pasākumus.
Kritiski jāizvērtē tā sauktās "tautas medicīnas metodes" un vispirms par tām vēlams aprunāties ar ārstu. Siltas tējas dzeršana ļaunumu nenodarīs, tomēr ķiploku daiviņas degunā bāzt nevajadzētu, jo tās var izraisīt deguna gļotādas apdegumus.
Profilakse
Vīrusu profilaksei jārūpējas par to, lai organismā visa būtu pietiekami, – jāēd veselīgs uzturs (tostarp svaigi augļi un dārzeņi), jāuzņem pietiekams daudzums šķidruma (vismaz 1,5 litra dienā), nepieciešamas fiziskas aktivitātes (vismaz 1 stunda dienā), kā arī jāpavada laiks svaigā gaisā. Tāpat regulāri jālieto D vitamīns un jāseko, lai D vitamīna līmenis būtu optimāls – tam jābūt apmēram no 50 līdz 90.
Šie ieteikumi var noderēt imunitātes stiprināšanai, lai vīrusus izslimotu vieglāk, tomēr jāatceras, ka "dabiskā imunitāte" negarantē vieglu saslimšanu, tāpēc jāizvēlas drošākas profilakses iespējas, kas nodrošina stabilāku un pilnvērtīgāku imunitāti, – gan pret gripu, gan pret Covid-19 primāri ir iesakāma vakcinācija.