Menu
 

Mārtiņš Āboliņš: Latvijas rūpniecībā cenas aug straujāk nekā ražošanas apjomi

  • Autors:  Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Latvijas rūpniecībā šis gads ir bijis ļoti pozitīvs, un ražošanas apjomu kāpums šogad varētu sasniegt 6-7 %. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada oktobrī Latvijas apstrādes rūpniecības izlaide palielinājās par 3,9 % salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri.

Savukārt rūpniecībā kopumā ražošanas apjomi oktobrī ir auguši tikai par 2,4 %, jo par 7 % samazinājās enerģētikas nozares izlaide. Papildus tam pēdējos mēnešos ražotāju cenas ir augušas ievērojami straujāk nekā ražošanas apjomi un rūpniecības apgrozījums eiro izteiksmē oktobrī palielinājās par vairāk nekā 20 %.

Izejmateriālu un energoresursu cenu spiediens uz Latvijas ražotājiem šobrīd ir ļoti liels, un arī ražotāju cenu inflācija Latvijā ir pārsniegusi 20 %. Tādēļ uzņēmēji arvien vairāk ir spiesti nodot izmaksu kāpumu patērētājiem, savukārt augstāka patēriņa cenu inflācija ierobežo iedzīvotāju reālo pirktspēju ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas un pasaules valstīs. Lai arī atsevišķu resursu, piemēram, naftas cenas pasaulē pēdējās nedēļās ir sarukušas, tomēr spiediens uz ražotājiem Latvijā turpināsies.

Šonedēļ Latvijā ir sasniegts jauns elektrības cenu rekords, kas atsevišķās stundās pārsniedz 40-50 centus par kilovatstundu. Šādas elektrības cenas naftas cenu izteiksmē būtu līdzvērtīgas 1000 ASV dolāriem par barelu, un dīzeļdegviela pie šādas cenas maksātu vairāk nekā 7 eiro litrā. Ja šādas elektrības cenas saglabāsies ilgākā termiņā, tas būs ļoti liels šoks Latvijas ekonomikai.

Lai arī salīdzinājumā ar pērno gadu ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā ir palielinājušies par 3,9 %, kopš šī gada aprīļa ražošanas apjomi Latvijā nav kāpuši un apgrozījuma pieaugums ir noticis pārsvarā uz cenu rēķina. Tomēr situācija dažādās nozarēs būtiski atšķiras. Salīdzinājumā ar pērno gadu ķīmisko produktu ražošana augusi par 20 %, gatavot metālizstrādājumu – par 14,6 %, mēbeļu ražošana – 30,6 %, un dažādu iekārtu ražošana – 21,6 %. Tikmēr koka izstrādājumu ražošana sarukusi par 6,4 % un elektrisko iekārtu ražošana samazinājusies par 4,2 %, bet pārtikas produktu ražošana kāpusi vien 1,2 %.

Pēdējo mēnešu elektrības cenu kāpums varētu būtiski ietekmē būvniecības nozari, jo būvmateriālu ražošana ir relatīvi energointensīva un nākamgad no valsts budžeta gaidāms būtisks būvniecības apjomu kāpums. Papildus izejmateriālu un energoresursu cenu kāpumam uzņēmējiem šobrīd papildus izaicinājumu rada arī tas, ka vairāk nekā 10 tūkstoši no rūpniecības nozarē strādājošajiem nav vakcinējušies pret Covid-19. Tas varētu vēl vairāk palielināt spiedienu uz darba algām.

Labā ziņa ir tā, ka globālais pieprasījums pēc precēm joprojām ir ļoti spēcīgs. Ražotāju noskaņojums pasaulē ir pozitīvs, un jaunie rūpniecības pasūtījumi turpina augt. Taču rūpniecībā noteikti ir arī riski. No vienas puses Covid-19 jaunais omikron paveids varētu nozīmēt jaunus ierobežojumus pakalpojumu nozarēm, kas veicinātu preču pieprasījumu. Tomēr inflācijas kāpums mazina cilvēku reālo pirktspēju un arī valstu, kā arī centrālo banku iespējas atbalstīt ekonomiku.Arī krājumu atjaunošana ir pārejošs process. Tādēļ par nākamo gadu Latvijas rūpniecībā un it īpaši gada otro pusi esmu piesardzīgs.

Piemēram, Vācijā oktobrī jaunie rūpniecības pasūtījumi ir sarukuši par 6,9 %, savukārt Latvijā novembrī pasliktinājies ražotāju noskaņojums, it īpaši jautājumos par nākotnes ražošanas aktivitāti un pasūtījumu līmeni. Tas liek domāt, ka nākamgad pieaugums rūpniecībā būs ievērojami mērenāks nekā šogad.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.