Zane Driņķe: 2022.gada izaicinājums – enerģijas un izejmateriālu pieejamība Apriņķis.lv
- Autors: Zane Driņķe, biznesa augstskolas “Turība” Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne
Foto - publicitātes
Kāds būs jaunais, 2022.gads? To jautā ikviens no mums – gan individuāli, raugoties uz savu personīgo dzīvi, gan valstiski – kā mums klāsies Latvijā. Kādas izmaiņas un kādus izaicinājumus jaunais gads atnesīs uzņēmējiem, kādas uzņēmējdarbības prognozes varam “izspēlēt”?
Vērtējot iespējamās prognozes, šim gadam ir jābūt pozitīvākam gan ekonomiskajos aspektos, gan emocionālajā noskaņojumā, jo esam jau pielāgojušies “jaunai” pasaulei un tās nosacījumiem. Protams, būs nozares, kas tik ātri neatgūsies un neatjaunosies, piemēram, tūrisma un viesmīlības, sabiedriskās ēdināšanas un tirdzniecības nozares, kuras pandēmija ietekmējusi visvairāk. Savukārt būvniecības nozarē, pēc Latvijas Bankas aplēses par valdības investīcijām, šogad gaidāma būtiska izaugsme valsts pasūtījumu strauja kāpuma dēļ, kas attiecīgi pastiprinās šīs nozares pārkaršanas risku, jo nozari galvenokārt ierobežos būvniecības kapacitāte un izmaksu sadārdzinājums.
Diskutējot par galvenajiem izaicinājumiem ekonomikas izaugsmē 2022. gadā, Latvijas uzņēmēji minējuši darbaspēka izmaksas, kvalificētu darbinieku trūkumu, enerģijas un izejmateriālu pieejamību. Uzņēmējus satrauc arī īstermiņa un ilgtermiņa finansēšanas nosacījumi, to izmaiņas, ilgtspējas prasību īstenošana un uzņēmumu digitalizācija. Tāpat uzņēmēji saskarsies ar izaicinājumiem, kas saistīti ar attālinātā darba pielāgošanu, dažādu hibrīdaktivitāšu īstenošanu un nemitīgo pielāgošanos kovidpandēmijas dēļ.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir norādījusi, ka vislielākais izaicinājums būs enerģijas un izejmateriālu pieejamība. Jāatzīst, ka 20. gadsimtā izteiktais globālo piegādes ķēžu efekts šobrīd ir pārvērties par defektu, jo situācija, kad iztrūkst kāds no izejmateriāla piegādes posmiem, var pat pilnībā apturēt ražošanas procesu. Tāpat 2022. gada izaicinājums būs neskaidrība par darba tirgus pielāgojumiem, ko izraisījis kvalificēta darbaspēka trūkums un vispārējs darbaspēka izmaksu pieaugums. Tāpēc Tirdzniecības un rūpniecības kamera jau ilgstoši nacionālā līmenī vērsusi politikas veidotāju uzmanību uz nepieciešamību mazināt darbaspēka izmaksas, kā arī uz kvalificētu darbinieku trūkumu dažādās nozarēs.
Ir jāieklausās uzņēmēju prasībās samazināt darbaspēka izmaksas, kā arī risināt elektroenerģijas jautājumus ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā. Sākotnēji būtu jāizveido atbalsta rīki īstermiņā, bet jau šodien jāsāk domāt par alternatīviem variantiem, un šajā jautājumā jāsadarbojas visām Baltijas valstīm, tādējādi iegūstot atbilstošākus nosacījumus iepirkumos un projektos arī globālajā tirgū.
Gada nogalē piedzīvojām inflāciju, kas varētu turpināt augt, – to sauc par bāzes efektu. Kad atdzīvojas bizness, patēriņš aug, uzņēmējs paaugstina cenas, lai varētu atkal izkārpīties no bedres. Arī enerģijas cenu paaugstināšanās ietekmē inflāciju. Tas noved pie tā, ka uzņēmēji ir spiesti paaugstināt sava produkta cenu izmaksu paaugstināšanās rezultātā. Līdz ar to loģiski, ka arī preces kļūst dārgākas. Un nākamais ķēdes posms ir palielināt algas uz dzīves dārdzības rēķina, kas ir atkal jaunas izmaksas uzņēmējam. Taču mazliet pozitīvāku skatu vieš centrālā banka, kas norāda, ka augošā pieprasījuma un piedāvājuma ierobežojumu izraisītais inflācijas kāpums tomēr būs pārejošs.
Kopumā raugoties uz 2022. gadu, būsim pozitīvi, bet piesardzīgi, vēl daudz izaicinājumu priekšā, arī pasaulē notiekošais šobrīd nav detalizēti prognozējams. Bet labā ziņa ir tā, ka jebkura krīze kādreiz beidzas, un kas notiek tālāk? Ir nepieciešami ilgtermiņa plāni gan mikro, gan makro līmenī.