Menu
 

Investēt sākusi plašāka sabiedrības daļa, ne tikai neliela daļa turīgāko iedzīvotāju Apriņķis.lv

  • Autors:  Kārlis Purgailis, "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

Pandēmijas laikā uzkrātā investēšanai arvien vairāk pievērsušies arī tie, kas līdz šim to nedarīja – paplašinājies mazo investoru loks, proti, ieguldīt finanšu aktīvos sākusi arvien plašāka sabiedrības daļa pretēji līdz šim novērotajam, kad uzkrājumi un investīcijas koncentrējās galvenokārt nelielas daļas turīgāko iedzīvotāju rokās, liecina bankas “Citadele” meitas sabiedrības “CBL Asset Management” dati par 2021. gadu.

Privātpersonu iekrājumu tendencei pozitīvi attīstoties jau vairāk nekā desmit gadus, arī 2021. gads nav bijis izņēmums – “Citadeles” klientu uzkrājumos arī pērn fiksēts pieaugums 15 % apmērā, un vidējie uzkrājumi pārsniedz 4000 eiro, taču arvien plašāka sabiedrības daļa lielākus uzkrājumus sākuši veidot ieguldījumos, kas saistīti ar finanšu tirgiem.

2021.gada pirmajos 11 mēnešos par 14 % pieaudzis kopējais iekrājumu apjoms tādos finanšu tirgus instrumentos kā pensiju 3. līmenī, uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, kā arī ieguldījumos akcijās, obligācijās un ieguldījumu fondos.

Aizvadītajā gadā palielinājies arī to “Citadeles” klientu skaits, kas sākuši ieguldīt akcijās, obligācijās vai ieguldījumu fondos – šādu klientu kļuvis par 15 % vairāk, bet par 8 % pieaudzis to cilvēku skaits, kas veikuši iemaksas pensiju 3. līmenī.

Kopumā joprojām lielākā iekrājumu koncentrācija ir salīdzinoši nelielā iedzīvotāju daļā – līdzīgi kā kopējā Baltijas tirgū, arī “Citadelē” aptuveni 15 % klientu pieder 85 % uzkrājumu, taču šī tendence pamazām zaudē savu spēku. Turīgāko klientu uzkrājumi finanšu aktīvos ir nedaudz samazinājušies, bet lielāks uzkrājumu pieaugums novērojams iedzīvotājiem, kuriem pirms 2020. gada uzkrājumu nebija, vai arī tie bija salīdzinoši mazāki, piemēram, 4 % izveidojuši uzkrājumus, lai gan tādu iepriekš nav bijis.

Pozitīvi ir tas, ka arvien plašāka sabiedrības daļa iegulda finanšu aktīvos, bet turīgo klientu iekrājumu mazināšanos varētu skaidrot ar to, ka daļa veic ieguldījumus nekustamajos īpašumos.

Kā liecina “CBL Asset Management” datu analīze, termiņnoguldījumi tradicionāli ir iecienīti iedzīvotājiem vecumā ap 60, bet par gaidāmo pensiju sāk aizdomāties un iemaksas 3. līmeņa uzkrājumos veikt ap 50-53 gadu vecumu. Uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas klientu vidējais vecums ir ap 48 gadiem, bet investīcijas akcijās vai ieguldījumu fondos ierasti veic jaunāki cilvēki.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.