Menu
 

Pandēmijas sekas: vienlaikus augusi digitālā slodze acīm un atbildība par savu veselību Apriņķis.lv

  • Autors:  Marta Siliniece, “OC Vision” Tirdzniecības attīstības direktore
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Cilvēku attieksme un iepirkšanās paradumi pēdējo divu gadu laikā ir mainījušies. Kā liecina kopā ar “Forta Research” nesen veiktais pētījums, cilvēki sāk rūpīgāk pārdomāt savus pirkumus. Attiecībā uz redzes korekcijas līdzekļu iegādi, pastiprināta uzmanība tiek pievērsta briļļu lēcām. Tas skaidrojams ar intensīvo slodzi darbā ar datoru un citām viedierīcēm. Digitālā slodze pieprasa noteiktus produktus, kas padara strādāšanu ērtāku un nodrošina acu komfortu. Tāpat pētījumā noskaidrojās  arī tas, ka cilvēkiem ir svarīgi, lai būtu pieejama plaša produktu izvēle.

Covid pandēmija iezīmēja vēl kādu, manuprāt, pozitīvu aspektu – cilvēku atbildību pret savu veselību kopumā. Kad daļa veikalu darba laiku bija ierobežota, bija novērojams patērētāju satraukums par preču pieejamību un iespēju brilles saremontēt. Tendences rāda, ka tie cilvēki, kam ikdienā jānēsā brilles, laika gaitā iegādājas nevis vienu, bet divus pārus, lai vajadzības brīdī pieejama rezerve.

Tāpat novērojām, ka cilvēki mērķtiecīgāk pierakstās uz vizītēm, kas nozīmē, ka uzticība optikās strādājošajiem speciālistiem jeb optometristiem pieaug. Uzticību vieš redzes pārbaudes kabineta aprīkojums, modernas iekārtas, kas rezultējies ar to, ka redzes pārbaudes laiks ir īsāks un efektīvāks. Tas palīdz nenogurt klientam, vienlaikus nemazina pārbaudes laikā iegūto rezultātu kvalitāti. Tomēr jāatzīst, ka Covid pandēmija kopumā ir atstājusi negatīvas sekas uz cilvēku veselību. Ikdienas paradumu maiņa, pavadot arvien vairāk laika pie digitālajām ierīcēm, rada palielinātu slodzi mūsu redzes orgāniem. Un ne tikai.

Ergonomika atstāj iespaidu uz visu veselību kopumā. Arvien vairāk šajā laikā novērotas tādas sūdzības kā sausuma un graušanas sajūta acīs, nogurums, kas var novest pie tā, ka progresē miopija jeb tuvredzība, kas, kā rāda tendences pasaulē, šobrīd ir biežāk izplatītais redzes defekts. Jāatzīmē arī tas, ka šis laiks radījis pieprasījumu pēc redzes terapijām ne vien bērnu vidū, bet arī pusaudžu un studentu vidū, kas arī izjūt acu nogurumu, tādējādi meklējot veidus kā acis trenēt, lai šo sasprindzinājumu mazinātu.

Kad iestājās pandēmija un to pavadošie ierobežojumi, bija haoss un neziņa par pakalpojumu nodrošināšanu. Tomēr arī šeit saskatāms pozitīvs aspekts, jo šobrīd cilvēki daudz laicīgāk plāno vizītes, tostarp seniori. Biroja darbinieki, kuri strādā pie datora, paši pamana, ka redze mainās, ir atbildīgi un ieinteresēti savlaicīgi nodrošināt savu labsajūtu.

Lielāka interese ir par redzes terapiju – par to kā redzes vingrinājumi var uzlabot komfortu. Optometristi arvien biežāk iepazīstina ar to, kāda ir ergonomiska darba vide – kā pareizi iekārtot darba vietu, kad acis atpūtināt un vingrināt. Tas vēlreiz apstiprina apgalvojumu par to, ka cilvēki arvien atbildīgāk izturas pret savu redzes veselību, jo tā ir neatņemama dzīves kvalitātes sastāvdaļa.

Kopumā cilvēku plūsma pirms Covid pandēmijas bija skaitliski lielāka, kad spēkā nebija virkne ierobežojumu, tomēr šobrīd iezīmējas lielāka personīgā atbildība par savu un bērnu redzes veselību. Tas saistīts ar digitālās slodzes paaugstināšanos. Ir novērojama tendence, ka vecāki arvien vairāk seko bērnu redzes veselībai tieši šī iemesla dēļ. Ir jāņem vērā, ka bērni bieži vien paši nesaprot, ka redz slikti, kas var iespaidot sekmes, uzvedību, pašvērtējumu un socializēšanos. Bērnu vizīšu skaits ar katru gadu palielinās, tas skaidrojams ar faktu, ka optikās pieejams bērnu redzes skrīnings jau no sešu gadu vecuma.

Šobrīd aktuālākās tendences, kas skar bērnu redzes tēmu ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē, ir straujāka miopijas progresēšana stipri agrākā vecumā nekā tas ir bijis līdz šim, ko, protams, ietekmē lielā acu slodze. To rada ne tikai digitālās ierīces, bet arī pastiprināta redzes slodze tuvā distancē. Tāpēc arvien vairāk speciālistu Latvijā seko līdzi miopijas progresēšanai un tās iespējamai kontrolei.

Stress ir viens no noteicošajiem faktoriem, kas ietekmē mūsu veselību un labsajūtu ikdienā. Tas neattiecas tikai uz redzes slodzi, bet uz mūsu ķermeni kopumā. Veselībai ir jābūt prioritātei, kam var sekot citu personīgi uzstādīto mērķu sasniegšana. Uz svētkiem novērojām, ka pieauga pieprasījums pēc dāvanu karšu iegādes, kas, manuprāt, ieskicē to, ka, ja tuviniekiem jāizvēlas dāvanas, ieguldījums veselībā ir viena no labākajām opcijām, īpaši vecākiem un vecvecākiem.

Saldumus dāvinot prieks no tā ir īslaicīgs, bet, piemēram, redzes pārbaude un jaunas brilles var vairot labsajūtu un dzīves kvalitāti ikdienā. Ne velti arī pētījumi uzskatāmi parāda, ja redze netiek pietiekami kompensēta, darba un dzīves kvalitāte nav pilnvērtīga. Jo jāatceras, ka ar acīm mēs uztveram 80% no apkārtējās vides.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.