Aptauja: Vairāk nekā pusei iedzīvotāju gada laikā palielinājušies izdevumi ikdienas tēriņiem Apriņķis.lv
- Autors: Inese Kronberga, "Luminor" sabiedrisko attiecību vadītāja
Foto - pixabay.com
54% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka kopš pagājušā gada pavasara mājsaimniecības tēriņu apjoms pret ienākumiem ir palielinājies, liecina “Luminor” bankas veiktā aptauja.* Visvairāk mājsaimniecības izjūt degvielas cenu kāpumu, pārtikas cenu sadārdzināšanos, kā arī komunālo izmaksu palielināšanos. Tikai desmitā daļa aptaujāto atzīst, ka mājsaimniecībai ir pietiekami līdzekļi un tā šobrīd nesastopas ar finansiāliem izaicinājumiem.
Visvairāk izdevumu palielināšanos izjūt iedzīvotāji vecuma grupā no 30 līdz 49 gadiem, savukārt vismazāk – jauni cilvēki no 18 līdz 29 gadiem. Cenu kāpums vairāk skāris rīdziniekus un Kurzemes iedzīvotājus, mazāk – Pierīgā dzīvojošos.
“Gada inflācija martā palielinājusies par vairāk nekā 11%, salīdzinot ar gadu iepriekš, kas ir būtisks cenu kāpums, un bankas veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka tas atstājis iespaidu uz mājsaimniecību tēriņu apjomu. Cenu kāpums būtiski pārsniedz algu pieaugumu, tādēļ pēc ikdienā nepieciešamo pirkumu veikšanas iedzīvotājiem atliek mazāk finanšu līdzekļu nekā pērn. Ja straujais inflācijas kāpums turpināsies, iedzīvotāji arvien vairāk būs spiesti atteikties no nebūtiskiem izdevumiem, kas saistīti ar kultūras pasākumu apmeklēšanu, ceļošanu, kā arī ierobežot savus ikdienas tēriņus. Tā kā cenu pieaugums skāris arī pārtikas preces un komunālos maksājumus, īpaši svarīgi pievērst uzmanību sabiedrības neaizsargātajam slānim – pensionāriem un mazturīgajiem,” skaidro “Lumunor” biznesa attīstības vadītāja Jekaterina Ziniča.
42% aptaujāto ikdienā lielākais izaicinājums ir degvielas cenu kāpums, visvairāk to izjūt iedzīvotāji vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem. Piektdaļa aptaujas dalībnieku (19%) ir noraizējušies par pārtikas produktu sadārdzinājumu, tas visvairāk ietekmējis pensijas vecuma iedzīvotājus. Savukārt 17% iedzīvotāju arvien lielākas rūpes sagādā izmaksu pieaugums par komunālajiem maksājumiem, tas visvairāk skāris galvaspilsētas iedzīvotājus. Gandrīz desmitdaļa (8%) atzīst, ka pēc ikdienas tēriņu veikšanas vairs neatliek līdzekļu uzkrājumu veidošanai.
“Laikā, kad inflācija pārsniedz ienākumu pieaugumu, ir īpaši svarīgi izveidot drošības spilvenu neparedzētiem izdevumiem, ja iespējams, vēlams, trīs mēnešalgu apmērā. Tajā pašā laikā, ja naudas atlikums ir lielāks, ieteicams investēt to vai nu dažādos finanšu aktīvos, vai, piemēram, iemaksāt pensiju uzkrājumam, jo iedzīvotājiem joprojām ir iespēja saņemt ienākuma nodokļa atmaksu 20% apmērā par 3.pensiju līmenī veiktajām iemaksām. Šādā veidā naudu var pasargāt no vērtības krišanās,” atgādina bankas eksperte.
Aptauja ir veikta šā gada aprīlī sadarbībā ar pētījumu centru “Norstat”, aptaujājot 1008 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.