Anna Medne: Nodokļu slogs Latvijā paliks tikai lielāks Apriņķis.lv
- Autors: Anna Medne, nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas “Turība” docētāja
Foto - publicitātes
Pasaule, kurā dzīvojam, kad tika ievākti 2022. gada “Turības” Biznesa indeksa pētījuma dati, bija pavisam citādāka, kā tagad. Neskatoties uz to, pētījuma pirmajos gados uzņēmēji nodokļu slogu vērtēja kā paciešamu, taču tagad liela daļa ir vienisprātis, ka tas ir palicis pārāk smags. Jaunākie dati liecina, ka viens no viszemāk vērtētajiem uzņēmējdarbības vides aspektiem ir tieši uzņēmumu maksāto nodokļu apjoms.
Diemžēl vismaz tuvākajā nākotnē nebūs iespējams samazināt uzņēmēju nodokļu slogu, jo valstij pēdējos gados ir bijuši lieli izdevumi. Bet nav pamata pesimismam, jo vēl “nav gals klāt un visam beigas”.
Nestabila uzņēmējdarbības vide
Protams, tad, kad esam vairāk vai mazāk pielāgojušies pandēmijai, mums nākas saskarties ar agresora izraisītu karu kaimiņvalstī un tā sekām. Uzņēmējdarbības vide Latvijā vairākās nozarēs ir kļuvusi nestabila, un mums ir ātri jāpārorientējas no austrumu tirgus uz citiem. Vairs nav pieejamas ierastās izejvielas. Tāpat vērojams arī gāzes, degvielas, elektrības sadārdzinājums.
Tas ir ne tikai izaicinājums, bet arī laba iespēja restrukturizēt savu biznesu, padarīt to efektīvāku un domāt par ilgtspēju arī šajos apstākļos. Krievija, Baltkrievija un diemžēl arī Ukraina ir “izsista” no tirgus, tas nozīmē, ka kādam būtu ātri jāieņem to nišas. Tie, kas to paspēs, būs vinnētāji. Tiek, kas nepasteigsies, paliks turpat, kur bija. Uz tik lielu uzņēmējdarbības atbalstu kā aizvadītajos gados arī vairs nevar cerēt, jo valstij radušies vēl lielāki izdevumi, kurus būs jāsedz ar nodokļu ieņēmumiem.
Latvijas gadījumā pašlaik ir daudz izdevumu, lai palīdzētu kaimiņiem ukraiņiem, taču tajā pašā laikā tiek risināta darbaspēka trūkuma problēma, jo no Ukrainas ierodas darbspējīgi un strādāt griboši cilvēki, kuri vēlas uzturēties drošā valstī. Nav gan tā, ka solītais atbalsts un darbs Latvijā tiek atrasts uzreiz, jo nepieciešams iziet cauri arī dažādiem birokrātiskiem procesiem.
Vēl arī jāņem vērā tas, ka liela daļa emigrējošo ukraiņu ir mātes ar maziem bērniem, kurām jārūpējas par ģimeni, kā arī ne visi plāno te palikt ilgstoši. Vienlaicīgi ir beidzies straujais atalgojuma apjoma kāpums, bet cenas turpina augt. 2021. gada izskaņā darba samaksas pieaugums bija sasniedzis 12%, taču analītiķi prognozē algu pieaugumu gada griezumā 2022. gadā apmēram 6%, bet to varētu nomākt cenu kāpums un līdz ar to reālais pieaugums būs ar “mīnuss” zīmi.
Nodokļu apjoms nesamazināsies
Kad 2018. gadā tika publicēts pirmais “Turības” Biznesa indeksa pētījums, kurā tiek aptaujāti 750 Latvijas uzņēmumu, bija notikusi liela nodokļu reforma, kuras rezultāta tika veiktas izmaiņas vairākos nodokļos vienlaicīgi. Kā pozitīvas izmaiņas jāmin uzņēmumu ienākumu nodokļa reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli, bet reāli nodokļa likme ievērojami palielinājās par 10 procentpunktiem.
Būtiski izmainījās arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, tas ir, vairākas ar diezgan sarežģītu aplikšanas metodiku sāka piemērot diferencēto neapliekamo minimumu. Savukārt tā nodokļu reforma, kura stājās spēkā 2021. gadā, bija vērsta uz izmaiņām sociālo iemaksu aplikšanā un mazā biznesa ierobežošanu. Kaut arī tieši mazais un vidējais bizness ir mūsu valsta ekonomikas pamatā, nodokļu sistēmai vajadzētu to atbalstīt un sekmēt iedzīvotājus aktīvi kļūt par uzņēmējiem, nevis radīt šķēršļus tam.
Ir skaidrs, ka nodokļu apjoms nesamazināsies. Tas ir nepieciešams valsts budžetam, kas pēdējos gados krietni ātri iztērējies. Ja skatāmies tālā pagātnē, tad jau izsenis cilvēku grupas mēdza apmesties vienā vietā uz ilgāku laiku. To teritoriju, kurā viņi dzīvoja, cilvēki pasludināja par savu, un tam līdzi nāca dažādi uzturēšanās izdevumi. Izraudzītā apmetne kādam bija jāuztur, jāvada tās dzīve un jāsargā.
Tajā pašā laikā ir nepieciešamība rūpēties ne tikai par darbspējīgajiem, bet arī nespējīgajiem, vecajiem un vājajiem kopienas locekļiem. Palīdzība no valsts ir nepieciešama civilizācijai. Mēs nevaram izdzīvot bez nodokļu ieņēmumiem un ne velti daudzi cilvēki no valstīm, kurās praktiski nav nodokļu, riskē ar dzīvību, lai nokļūtu šādās valstīs, kurās budžetu veido lieli nodokļu maksājumi.
Izdzīvos tie, kuri būs gatavi mainīties
Latvijā ir divi nodokļi, kas veido apmēram 40% no budžeta nodokļu ieņēmumiem – pievienotās vērtības nodoklis un akcīzes nodoklis. Vai mēs varam tos abus samazināt vai tikai vienu? Vairākas valstis ir izvēlējušās veikt akcīzes nodokļa samazināšanu, bet gala patērētājs, kā vēsta šo valstu ekonomiskā prese, nav saņēmis degvielas mazumtirdzniecības cenas būtisku samazinājumu. Jautājums – kāpēc?
Lai gan nākamā, 2023. gada, Biznesa indeksa dati šajā pētījuma aspektā droši vien būs vēl apbēdinošāki, jāatceras, ka to konteksts būs jau pavisam citādāks. Latvijas uzņēmēji savulaik ir ne tam vien “gājuši cauri”, jo izdzīvos tie, kuri būs gatavi mainīties. Cerams, ka arī mūsu uzņēmēji pratīs izdzīvot šajā pārbaudījumu pilnajā laikā. Būtu muļķīgi nereaģēt uz pasaulē notiekošo un atteikties pielāgoties.