Menu
 

Pētījums: Gados jaunākiem iedzīvotājiem pozitīvāks skatījums uz Latviju un tās sasniegumiem

  • Autors:  Inese Malnača, "Baltic International Bank" Mārketinga un komunikācijas pārvaldes vadītāja p.i.
Pētījums: Gados jaunākiem iedzīvotājiem pozitīvāks skatījums uz Latviju un tās sasniegumiem Foto: pixabay.com

Jaunākajā "Baltic International Bank Latvijas barometra" pētījumā iedzīvotāji tika aicināti gan novērtēt pagājušo desmitgadi, gan izteikt prognozes nākamajiem desmit gadiem. Iegūtie rezultāti liecina, ka iedzīvotāji vērtē notikumus valstī, balstoties uz savām interesēm un kompetences, augstāk vērtēdami sev tuvus notikumus un tematus.

Jau iepriekš tika publiskoti pētījuma rezultāti, kas liecina, ka cilvēku apmierinātība ar dzīvi ir uzlabojusies, – divi no trīs cilvēkiem jeb 63% aptaujāto sniedza optimistisku vērtējumu (6–10 balles). Salīdzinot ar citu profesiju pārstāvjiem, tieši zemnieki pauda viedokli, ka pašlaik dzīvo iespējami labāko dzīvi: augstāko vērtējumu – 10 balles – sniedza 13% zemnieku, kas ir vidēji 3 līdz 4 reizes vairāk nekā citu profesiju pārstāvji. Savukārt negatīvāk noskaņoti ir 30% bezdarbnieku un 24% strādājošo, kas sniedza vērtējumu no 0 līdz 3 ballēm.

Kā pēdējo desmit gadu laikā lielāko prieku sagādājušie notikumi novērtēti panākumi sportā, kurus kā priecīgākos teju divas reizes biežāk min tieši vīrieši: 30,7% priecājas par Kristapa Porziņģa uzņemšanu NBA līgā (sievietes – 17,6%) un 29,3% lepojas ar Māra Štromberga izcīnīto zelta medaļu Pekinas Olimpiādē (sievietes – 16,8%).

Iedzīvotāju vērtējumā novērojama tendence – gados jaunāki iedzīvotāji arvien vairāk vērtē sporta notikumus kā nozīmīgus un prieku sagādājošus. Piemēram, Porziņģa panākumus pozitīvi novērtē 18,1% iedzīvotāju vecuma grupā no 65 līdz 75, savukārt iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem – 34,7%, kas ir gandrīz divreiz biežāk salīdzinājumā ar vecāka gadagājuma cilvēkiem. Tāda pati tendence vērojama arī atbildēs par Štromberga izcīnīto zelta medaļu, kas norāda, ka par šādiem sasniegumiem visvairāk priecājas tie, kuri aktīvi seko līdzi sporta aktualitātēm.

Norādot uz nozarēm, kas pēdējā desmitgadē sasniegušas visvairāk, vadītāji (42,9%) un zemnieki (48,7%) kā profesijas, kurās arvien lielāku lomu ieņem tehnoloģiju attīstība, īpaši izcēla informācijas un komunikācijas pakalpojumus. Arī šajos vērtējumos manāma iepriekš aprakstītā tendence: informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozari kā sasniegumiem bagātāko biežāk min gados jaunāki iedzīvotāji, kas aktīvāk interesējas par šīs jomas jaunumiem. Augstu novērtēta arī tirdzniecības nozare – to visbiežāk minējuši speciālisti un ierēdņi (33,2%).

Vaicāti norādīt, kam būtu jānotiek, lai pēc 10 gadiem Latvijas iedzīvotāji varētu apgalvot, ka lepojas ar savu valsti, vairāk nekā puse jeb 54,7% aptaujāto norādīja uz Eiropas Savienības vidējā labklājības līmeņa sasniegšanu. Visbiežāk šo apgalvojumu pauda zemnieki, kas papildus izcēla arī tādas būtiskas, bet tajā pašā laikā retāk pieminētas izmaiņas kā lauksaimniecības attīstību (87,3%) un amatpersonu sodīšanu, kas ļaunprātīgi vai neizdarības dēļ rada zaudējumus valstij (74,8%). Savukārt labāku sociālo atbalsta sistēmu vēlas redzēt individuālā darba darītāji (55,3%) un pensionāri (53,8%).

Vērtējot pašreizējos panākumus un iemeslus, kas traucē ar tiem lepoties, puse latviešu (50,9%) minēja ikdienas problēmas, kas traucē saskatīt labas lietas, kamēr citas tautības pārstāvji šo iemeslu minēja krietni retāk (32,4%). Kā otrs biežāk minētais iemesls tika norādīts uzsvars uz negatīvo informāciju masu medijos, ko īpaši izjūt sievietes (35,4%). Vērts atzīmēt, ka krietns skaits pensionāru (12,8%) un bezdarbnieku (15,3%) uzskata, ka Latvijā nav, ar ko lepoties, kamēr gados jaunāki iedzīvotāji – skolēni un studenti (14,7%) – ir pārliecināti, ka nekas netraucē, lai jau tagad lepotos ar Latvijas panākumiem.

“Baltic International Bank Latvijas barometrs” ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.