Menu
 

Aptauja: 25% vecāku ar saviem bērniem daudz runā par karu Ukrainā

  • Autors:  Apriņķis.lv
Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs. Foto - arhīvs Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs. Foto - arhīvs

25% Latvijas vecāku ar saviem bērniem daudz runā par karu Ukrainā, jo, viņuprāt, atklāta saruna veicina drošības sajūtu, liecina IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite” veiktās aptaujas dati. Vienlaikus 31% respondentu atbildējuši, ka par šo tēmu ar bērniem runā ļoti limitēti vai nemaz, tā mēģinot neradīt bērnos trauksmi un pasargāt atvases no negatīvas ietekmes.

Kā ceturtdien ziņoja Iekšlietu ministrija, kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā Latvijā reģistrēto Ukrainas bēgļu skaits ir pārsniedzis 25 500. Savukārt skolās un bērnudārzos vien mācās vairāk nekā 3700 Ukrainas bēgļu bērnu.

“Bite” aptaujas datos atklājies, ka 25% Latvijas vecāku ar saviem bērniem daudz runā par karu Ukrainā. 44% norāda, ka ir pārrunājuši būtiskākos faktos. 19% vecāku atzinuši, ka pārrunā šo tematu ar bērniem ļoti limitēti, vēloties pasargāt viņus no negatīvas ietekmes. Savukārt 12% par to nav runājuši nemaz, jo uzskata, ka tā var izvairīties no trauksmes radīšanas bērnos.

Bērnu un pusaudžu psihoterapeits, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs norāda, ka agri vai vēlu mūsu vietējie bērni sastapsies ar ukraiņu bēgļu bērniem, piemēram, skolās, bērnudārzos, pulciņos un citviet. Līdz ar to noslēpt informāciju, kāpēc viņi nonākuši te Latvijā, kas ir karš u.tml., faktiski nav iespējams un to darīt būtu nepareizi.

“Jāsaprot, ka pašreizējie pasaules notikumi rada lielu neziņu un spriedzi, kas neizbēgami ietekmē arī bērnus un pusaudžus. Pieaugušajiem ir iespēja iegūt informāciju no dažādiem avotiem, analizēt to un mazināt satraukumu, uzticoties valsts iestādēm vai sekojot publiskajiem paziņojumiem. Taču bērniem ļoti bieži vienīgais avots, uz kuru viņi var droši paļauties, ir vecāki. Tādēļ ģimenei ir vislielākā loma bērnu un pusaudžu informēšanā par notikumiem, tā radot viņiem arī drošības sajūtu. Protams, tas, cik daudz un kā vecāki stāsta bērniem par karu, ir jābūt katras ģimenes izvēlei un jāņem arī vērā bērna vecums. Šīs sarunas ir stūrakmens, lai mēs veidotu iekļaujošu un empātisku vidi,” saka Nils Sakss Konstantinovs.

Viņš papildina, ka tas attiecas ne tikai uz sarunām ģimenes lokā. Arī izglītības iestādēs kopumā ir svarīgi atkārtot kopīgās vērtības, kas skolā tiek ievērotas, tostarp definējot, kādas ir skolasbiedru attiecības ne tikai starp Ukrainas un vietējiem bērniem, bet kopumā. Bēgļu bērnu ierašanās skolās, protams, var saasināt mobinga riskus, tāpēc iestāšanās par cieņpilnām attiecībām bez mobinga ir jābūt katras skolas vērtību centrā.

Aptaujas laikā vaicāti, vai, viņuprāt, vietējiem bērniem ukraiņu bēgļu bērnu iekļaušana sagādās izaicinājumus, teju katrs otrais jeb 49% vecāku atbildējuši noliedzoši, jo bērni ātri pielāgojas. Savukārt 25% Latvijas vecāku uzskata, ka izaicinājumi būs un tos radīs mācību process, kā arī valodas barjera. 18% par to nav domājuši, bet 6% respondentu jau ir dzirdējuši par pirmajiem pozitīvajiem piemēriem ukraiņu bēgļu bērnu iekļaušanā.

“Esmu vienisprātis, ka bērni ātri pielāgojas, taču, neatkarīgi no tā, mūsu uzdevums ir darīt visu, lai šis process notiktu raiti, jo tik liels bēgļu pieplūdums mūsu valstī un sabiedrībā ir bezprecedenta situācija, un šī mums visiem ir jauna pieredze,” uzskata N. Sakss Konstantinovs.

“Iekļaujoša un atbalstoša vide būs arī pamats tam, lai izaicinājumus neradītu mācību process un valodas barjera. Taču te ir virkne lietu, ko varam darīt, sākot ar drošas vides radīšanu, sniedzot bēgļu bērniem iespēju apmeklēt skolu, pulciņus, palīdzot mājas darbos, tā viņiem pēc iespējas ātrāk atgriežoties dzīvē, kāda tā bija pirms kara. Visbeidzot, pievēršot lielāku uzmanību šo bērnu psihiskajam un emocionālajam stāvoklim, kas, traumatiskās pieredzes dēļ, var strauji mainīties.”

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.