Menu
 

Voldemārs Lauciņš. Ģimene – dzīvais ūdens tautas nākotnei Apriņķis.lv

  • Autors:  Voldemārs Lauciņš
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Kalendārā atzīmēts, ka maija pašā vidū, 15.maijā, ir Starptautiskā ģimenes diena. Zīmīgi – pavasara pilnbriedā, kad viss apkārt pilns putnu dziesmām un dabas plaukuma smaržu, mēs esam aicināti atcerēties ģimeni.

Pēdējos gados jautājums par ģimeni ir aktualizējies, un ir ļaudis, kas gan presē, gan televīzijā, radio un internetā ļoti aktīvi runā par ģimeni daudzskaitlī – «ģimenes». No vienas puses, tā arī ir, jo katram cilvēkam vajag būt ģimenei – savai ģimenei –, tāpēc arī daudzskaitlis ir vietā. Turklāt katra ģimene ir atšķirīga, jo vīrs un sieva, kas ir katras ģimenes pamatā, ir ar Dieva dotu unikalitātes dzirksti, tāpēc, vienam otru papildinot, katra ģimene ir citādāka.

Tomēr pēdējo gadu uzsvars uz ģimeni daudzskaitlī īsti nav par pašsaprotamu unikalitāti, bet par kaut ko citu. Šī kustība un tās atbalstītāji apšauba pašu ģimeni – uz vīra un sievas laulības pamata veidotu institūtu. Daudzi, pieraduši pie lielveikalos pieejamās produkcijas sortimenta plašo izvēli, domā, ka arī ģimene ir ar līdzīgu vieglumu veidojama lieta.

Vai tā ir?

Cik cilvēkam ir liela izvēle attiecībā uz ūdeni?

Manuprāt, ģimenes jautājums ir stipri līdzīgs jautājumam par ūdeni. Neesmu fiziķis, tāpēc varu kļūdīties detaļās. Tomēr pāris lietu par ūdeni ir pilnīgi skaidras. Piemēram, tas, ka ūdens ir sastopams trīs dažādos agregātstāvokļos: cietā, šķidrā un gāzveida. Tomēr tas nav galvenais. Galvenais ir tas, ka cilvēka dzīvība ir nesaraujami saistīta ar ūdeni. Cilvēks var ēst daudz vai dienām gavēt, bet bez minimāla ūdens daudzuma viņš izdzīvos vien pāris dienu. Tieši tas raksturo mūsu izvēles brīvību, kad runa ir par ūdeni, – bez ūdens mēs nevaram pastāvēt.

Mūsu platuma grādos ūdens pieejamība ir pašsaprotama. Un tomēr arī mums ir savi uztraukumi. Ir svarīgi, ka ūdens ir svaigs. Lietot, protams, var ļoti dažādas kvalitātes ūdeni, bet tas sāk zaudēt savu dzīvību dodošo spēku, ja ir sastāvējies, pārlieku netīrs. Interesanti ir arī tas, ka ūdens ir ūdens arī tad, ja tas ir sāļais jūras ūdens. Tomēr tikai saldūdens ir dzīvību uzturošs.

Tāpēc, kad domājam par izvēles iespējām, ir jābūt kaut kam tādam, kas mums šķiet pašsaprotami, jeb, kā, piemērā ar ūdeni, mums ir nepieciešams pietiekami daudz laba ūdens.

Mūsdienu daudzo izvēļu idejas piekritēji un atbalstītāji var sākt iebilst, ka es pārāk daudz runāju par ūdeni, ka mans skats ir pārāk ierobežots. Bet vienkārša dzīves patiesība noliek lietas savās vietās.

Par ģimeni un izvēlēm

Šodien ir ļoti moderni uztraukties par dzīves pabērniem, tostarp bērniem. Cilvēki labprāt interesējas, vai viņi pietiekami saņem ne tikai materiālo, bet arī psiholoģisko un emocionālo atbalstu. Ļoti daudz vietas šajā uztraukumā aizņem jautājums par ģimeni, kādā cilvēks dzīvo, – vai tā ir pietiekami rūpīga un nodrošināta.

Ir ļoti svarīgi paturēt prātā šo aspektu, jo dzīves pabērniem viņu tuvākā vide – ģimene – ir pirmā un galvenā vieta, kur viņi var saņemt (vai arī nesaņemt) pašas svarīgākās lietas. Līdzīgi kā ar ūdeni, ģimene ir kaut kas tāds, bez kā cilvēkam ir grūti, reizēm pat neiespējami, ilgstoši pastāvēt.

Kā sākumā minēju, katra ģimene ir atšķirīga: ir stingrāku un brīvāku uzskatu ģimenes, ir bagātas un trūcīgas ģimenes, ir baltas un melnas ģimenes. Salīdzinot var teikt, ka ģimenes ir tieši tikpat dažādas, cik lielveikalā siera sortiments.

Tomēr nē, kaut kas ģimenēm ir kā ar ūdeni, bez kura ir neiespējami iztikt. Tāpat nav vienalga, vai tas ir saldūdens vai sālsūdens. Arī ģimenē nav vienalga, vai ir gan tētis, gan mamma, vai arī ir divas mammas vai divi tēti. Cilvēki ir ļoti dažādi, viņu spējas un talanti nereti nav vienā dzimumu stereotipā ieliekami. Un tomēr, gluži tāpat kā saldūdeni neaizstāj sālsūdens, kaut gan tas arī ir ūdens, arī ģimeni, kurā ir vīrs un sieva, neaizstāj divi vīri, lai arī cik labi, izprotoši un citādi jauki cilvēki viņi būtu.

Protams, ne jau vienmēr ģimenē būs nodrošināta abu vecāku klātbūtne; diemžēl ir nāves šķirtas ģimenes un ir cilvēku dažādo izvēļu vai lēmumu šķirtas ģimenes. Un arī ģimenes, kurās ir abi vecāki – māte un tēvs –, ne vienmēr ir pietiekami veselīgas un atbalstošas. Tāpēc, atkal salīdzinot ar ūdeni, var teikt, ka nepietiek tikai ar to, ka ģimene ir vīra un sievas laulībā balstīta, ir vajadzīgs darbs tās pilnveidošanā un uzturēšanā. Tomēr, pat ja ģimene nav pilna, pati apziņa par pareizu ģimeni var būt pietiekama, lai «izvilktu» un vēlāk dotu labus augļus. Tā, ne viens vien bārenis vai šķirtas ģimenes bērns ir spējis mācīties un savu ģimeni veidot kā paraugu. Tāpēc ir kaut kas, kas pat ne tik labā situācijā var kalpot par pamatu labam rezultātam.

Ģimene sabiedrībā

Kāpēc es salīdzinu ģimeni ar ūdeni?

Pie lielveikalu plašā sortimenta pieradušie mūsdienu cilvēki reizēm palaiž garām vienu svarīgu niansi. Visu daudzo personisko izvēļu starpā ģimene nav kaut kas tāds, kas skar tikai tajā iesaistītos indivīdus. Ģimene ir pamats cilvēku kopumam, kas veido sabiedrību. Proti, lai arī cik individuālistisks es būtu, katrs precējies cilvēks noteiktā veidā liecina par savu nostāju sabiedrības veidošanā. Un no tā izriet viss pārējais. Piemēram, vīrs un sieva ir vienādi cieņā, tomēr atšķirīgi pēc skata un visbiežāk arī pēc spējām.

Protams, visi nav vienādi, bet vairums sievu ir ar daudz lielāku interesi par kārtību mājās nekā vīri. Taču tas nenozīmē, ka vīri no mājas soļa būtu atbrīvoti, bet gan to, ka visbiežāk tieši saimniecei ir galavārds daudzos ar mājokļa kārtību saistītos jautājumos. Vai tas vienu no dzimumiem padara labāku? Nē, tikai liecina par nepieciešamo dažādību, par vajadzību meklēt kompromisus un cauri nesapratnei un domstarpībām rast kopīgu risinājumu.

Bērnam, kurš aug šādā vīra un sievas dažādības ģimenē ir krietni vieglāk saprast, ka bērni dzimst bioloģiskām sievietēm, nevis vīriešiem, kuri izliekas par sievietēm. Ir vieglāk iemācīties, ka bērna iznēsāšanas, dzemdību un zīdaiņa kopšanas laikā mammai ļoti noder tēta atbalsts un palīdzība. Viņi var piedzīvot un vēlāk savā dzīvē izdzīvot to, kā tētis un mamma uztver jaunās dzīvības ienākšanu ģimenē, kā risina problēmsituācijas un kā gūst kopējus priekus.

To visu ģimene kā svaigs ūdens nodrošina sabiedrībai. Bez šādas ģimenes atbalsta un vairuma izpratnes lēnām pazūd izpratne par sabiedrības uzbūvi, kurā vecāku mīlestība, savstarpējas rūpes kalpo par pamatu izpratnei par godīgiem politiķiem, kuri pieņem lēmumus valsts līmenī. Bez šīm pamatlietām sabiedrība, tāpat kā cilvēks bez laba dzeramā ūdens, var iztikt īsu brīdi, gaužām īsu. Šīs vīra un sievas laulībā balstītās ģimenes pamatizpratnes trūkums nes sabiedrībai izsīkumu un nāvi.

Tieši tāpēc, ka man nav vienaldzīga sabiedrība, kurā es dzīvoju, es parakstos par Satversmes 110. panta papildinājumu, lai ģimene ir mūsu sabiedrībā skaidra un nostiprināta lieta, lai tā būtu dzīvinošs ūdens mums visiem. Priecīgus Ģimenes dienas svētkus!

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.