Menu
 

Eksperte: Pedagogu motivāciju var veicināt profesijas prestižs un atalgojums Apriņķis.lv

  • Autors:  Zane Driņķe, Biznesa augstskolas “Turība” Uzņēmējdarbības fakultātes dekāne
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

Pedagogi un to darbs ir bieži apspriesta tēma sabiedrības vidū, taču tikai daļa cilvēku aizdomājas par pedagogu pašsajūtu un novērtējumu.  Mūsdienu tehnoloģiskā attīstība ir ļāvusi pedagogiem strādāt ar visdažādākajiem materiāliem, lai tādējādi veicinātu mācību procesu, dažādi uzskates materiāli un ierīces ļauj skolēniem pēc iespējas labāk un diversāk izskaidrot mācību vielu, redzot lietu parādību acu priekšā. Ņemot vērā mācību procesu attīstību un pilnveidi, tiek aizmirsts par tās galveno resursu, kas ir mācību spēks, un tie ir skolotāji.

Situācijas uzlabošanai nepieciešams ilgtermiņa un īstermiņa plāns, kas attiecīgi  īstermiņā paredz atalgojumu jautājumu sakārtošanu no valsts puses, taču ilgtermiņā profesija jārāda kā prestižu tēlu sabiedrības vidū, kas kopskatā veidos pedagoga degsmi un motivāciju strādāt, jo tad viņš ne tikai jutīsies labi atalgots par savu padarīto darbu, bet arī jutīsies novērtēts no sabiedrības puses.

Ja skatāmies uz skolotāja profesiju Vācijā vai Skandināvijā, tā ir ļoti cienījama profesija, kurā sabiedrība pati apzinās, cik svarīga ir jauniešu izglītošana un kā tas veidos viņa kā pilsoņa apziņu un cieņu pret citiem sabiedrības locekļiem. Šādās valstīs ir ieviestas noteiktas bonusu sistēmas, kā arī apdrošināšana un dažādi asistenti, kas palīdz atvieglināt skolotāja slodzi, lai tas pilnvērtīgi varētu nodoties tieši šo sabiedrības locekļu izglītošanai un attīstībai.

Atsaucoties uz “Skolotāju balss ” pētījumu, kas norāda ka 12% skolotāju strādā 57 un vairāk stundas nedēļā, jūtas gaužām izsmelti un cenšas nopelnīt mazliet vairāk, taču attiecīgi varam uzdot jautājumu par šī darba kvalitāti, ja pedagogs ir pārstrādājies. Tādējādi pedagogiem zūd motivācija un vēlme turpināt strādāt, kā aptaujas dati vēsta 56% skolotāju redz sevi, turpinot strādāt savā profesijā. Ikdienā skolotāji saskaras ar necieņu no skolēnu un arī viņu vecāku puses, kas arī ir viena no demotivācijas faktoriem skolotāju vidū, kas atstāj negatīvu ietekmi uz mācību procesu.

Pēc pētījumu datiem, 44% skolotāju pauž šaubas par palikšanu savā profesijā zemā atalgojuma dēļ. Arī Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka daļa pedagogu ir pārslodzē, taču daļa strādā uz pusslodzi, kas attiecīgi norāda uz personāla vadību un cik prasmīgi tie spēj pārvaldīt resursu, kas ir šajā nozarē. Pētījums arī norāda uz demotivāciju katrā trešajā skolotājā, kā arī bezizejas un depresijas sajūtām strādājot par pedagogu.

Vispusīgas zināšanas un vēlme konstanti papildināt to krājumu ir svarīga skolotāju pašu izaugsmei. Misijas apziņa un atgriezeniskā saite ir tas, kas dekānei pašai ir kā motivācija turpināt darbu ar jauniešiem. Izglītības sistēma nedrīkst būt kā konveijers, bet tai nepieciešama individuāla pieeja katram jaunietim ikvienā no tās līmeņiem, veidojot šo sistēmu katram atšķirīgu pēc to spējām un akcentējot virzienus, kur tam jāpievērš īpaša uzmanība gan pilnveides, gan uzlabošanas aspektā.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.