Menu
 

Finansiāli atbildīga vasaras atpūta: kā prātīgi pārvaldīt tēriņus? Apriņķis.lv

  • Autors:  Ilva Valeika, kredītu pārvaldības uzņēmuma “Intrum” ģenerāldirektore Baltijā
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

Tuvojoties vasaras atvaļinājumu laikam, kad epidemioloģiskie ierobežojumi beidzot ir atcelti un dzīve solās atgriezties ierastajās sliedēs, iedzīvotāji aktīvi plāno savu atpūtu, cenšoties pēc iespējas izbaudīt un krāšņāk piepildīt katru dienu.

Taču, lai kā gribētos ticēt, ka lielākie Covid-19 izaicinājumi ir aiz muguras, pandēmijas globālā ekonomiskā ietekme joprojām ir jūtama. Kopā ar globālo enerģētikas krīzi un Krievijas agresijas sekām, inflācijas pieagums, iedzīvotāju pirktspējas zudums  un iespējamās grūtības pildīt finansiālās saistības liek īpaši prātīgi un finansiāli atbildīgi nodoties vasaras priekiem.

Finanšu plānošana un uzkrājumu veidošana

Ja jau savlaicīgi ir zināms, ka vasarā būs plānots kāds lielāks ceļojums vai citi atpūtai paredzēti tēriņi, tam vajadzētu attiecīgi sagatavoties. Dažādi eksperti vispārējai uzkrājumu paraduma veicināšanai iesaka katru mēnesi uzkrājumam atlikt vismaz vienu desmito daļu no ienākumiem. Vislabāk šos uzkrājumus veidot atsevišķā bankas kontā, lai nerastos kārdinājums tērēt spontānu iegribu brīžos. Tādā veidā vasaras plāniem jau būs iekrāts atsevišķs budžets, neapgrūtinot izvēli par citiem ikdienas izdevumiem, jo esošajām finansiālajām saistībām vienmēr ir jābūt prioritātei.

Palīdzēt ietaupīt var arī rūpīga finanšu disciplīna, piemēram, cenšoties samaksāt visus rēķinus laikā un izvairoties no parādiem. Laicīgi nenomaksājot rēķinus un citas saistības, sāks uzkrāties procenti, kas radīs papildus izmaksas. Tādējādi savlaicīga finanšu saistību apmaksa palīdz ne tikai saglabāt finanšu disciplīnu, bet arī ietaupīt.

Eiropas lielākā kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" ikgadējais “Eiropas patērētāju maksājumu ziņojums” (2021. gada dati) liecina, ka 67 % Latvijas iedzīvotāju katru mēnesi novirza kādu summu uzkrājumiem, kas gan ir krietni mazāk nekā igauņi (74 %) un lietuvieši (77 %). Galvenais iemesls uzkrājumu veidošanai Latvijā ir neparedzēti izdevumi (80 %) un darba vai citu ienākumu zudums (55 %). Taču gandrīz puse (45 %) uzkrāj īstermiņa mērķim – ceļošanai.

Tā kā vasarā netrūkst arī neparedzētu situāciju, iekrājumiem novirzītos līdzekļus var dalīt divās daļās: viena puse tiek novirzīta finansiālā “drošības spilvena” izveidei bet otra – atpūtai un izklaidei. Sākumā iekrājumu veidošana var likties apgrūtinoša un neiespējama, bet tam var līdzēt dažādas finanšu pārvaldības lietotnes, kas piedāvā bezmaksas iespējas, lai uzskaitītu regulāros ikdienas maksājumus un aprēķinātu pāri paliekošo summu.

Turklāt uzkrājumu veidošanas paradumu nostiprināšanos var veicināt vienkārša, bet jaudīga doma, kas iekļauta Džordža Semjuela Klāsona grāmatā “Bagātākais vīrs Babilonijā” – no katras algas virspims samaksā pats sev. Proti, atliec summu, kas domāta Tev un Taviem sapņiem, nevis atdošanai citiem pakalpojumu sniedzējiem vai pārdevējiem.

Gatavošanās ziemai

Protams, vasarā domāt par nākamās sezonas rēķiniem nav prioritāte, bet mazāki komunālie maksājumi var dot iespēju atlikt ierasto ikmēneša maksājuma summu uzkrājumiem, tādējādi atvieglojot sava nākotnes “es” finansiālo slogu rudenī un ziemā.

Tāpat vasara var būt labs laiks, lai vispārīgi pārplānotu savus tēriņus un saprastu, kuras ikdienas maksājumu pozīcijas ir vislielākās nastas. Piemēram, elektrības cenu kāpums liek pārdomāt, kurš tarifu plāns – izlīdzinātais vai biržas aktuālais – būs izdevīgākais un “maciņam” saudzīgākais.

Tas pats ir attiecināms arī uz ikdienas transportu. Vasara ir lielisks laiks, lai ierastā pārvietošanās veida vietā izmēģinātu kādu citu, piemēram, velosipēdu, sabiedrisko transportu, elektrisko skūteri vai arī vienkārši doties pastaigā – visi šie varianti būs finansiāli izdevīgāki un arī ļaus labāk izbaudīt vasaras labos laikapstākļus.

Papildu finanšu saistības jāuztver nopietni

Nepārdomāts papildu aizdevums ceļojumam, svinībām, vai kādas spontānas vēlmes īstenošanai, var novest pie nevēlamām saistībām. Iepriekš minētās cenu svārstības var ietekmēt patērētāju iespējas nosegt uzņemtās finanšu saistības. To apliecina arī Intrum pētījuma dati – 84 % respondentu uztrauc cenu kāpuma ietekme uz viņu finansiālo labklājību, tāpēc papildu finanšu slogs var atstāt zināmu iespaidu.

Vieglprātīga rīcība vasarā var sekmēt maksājumu kavējumus un parādsaistības, radot ilgtermiņa sekas un gadiem ilgu finansiālu slogu, nemaz nerunājot par risku zaudēt uzkrātos līdzekļus. Nenomaksāti parādi var arī kaitēt kredītreitingam un pasliktināt iespējas nākotnē saņemt aizdevumu vai pirkumus uz nomaksu.

Tāpēc tā vietā, lai uzņemtos papildu finansiālās saistības, ilgtspējīgāk būtu jau laicīgi izvērtēt savas iespējas atļauties konkrēto ceļojumu vai atpūtas veidu un rīkoties situācijai atbilstoši ar esošajiem līdzekļiem, tādējādi izvairoties no finansiāli grūta rudens sākuma.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.