Menu
 

Bankas pārstāvis: Krāpnieki atrod arvien jaunas iespējas, kā tikt pie upuru naudas Apriņķis.lv

  • Autors:  Mārcis Pelčs, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Uz 30.aprīli izkrāpto līdzekļu apmērs četru Latvijas lielāko banku klientiem, kuri paši apstiprināja maksājumus, sasniedza 2,4 miljonus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas dati. Kopumā īstenoti gandrīz 1,5 tūkstoši krāpšanas gadījumu. Savukārt 740 gadījumi par kopumā 926 tūkstošiem eiro tika novērsti. Populārākie krāpnieku saziņas kanāli ar klientiem joprojām paliek telefons un īsziņas. Tomēr pēdējā laikā redzama arī jauna aktivitāte – krāpnieku izveidotas viltus internetbankas lapas, kuras bieži parādās kā pirmā izvēles iespēja, kad klients meklē savu banku “Google”.

Pateicoties izglītojošām aktivitātēm, klienti arvien biežāk spēj atpazīt gan krāpnieku zvanus, gan e-pasta vēstules, gan īsziņas. Liela daļa iemācījusies, ka nedrīkst atvērt nezināmās saites, kas atsūtītas pa e-pastu vai īsziņā, ka nedrīkst nosaukt savus piekļuves datus zvanītajiem un nedrīkst ļaut attālināti pieslēgties savam datoram, lai it kā palīdzētu veikt maksājumus uz investīciju platformām. Tāpēc krāpnieki kļūst arvien radošāki.

Jauna tendence, ko var novērot Latvijā, – viltus internetbankas lapas. Meklējot savu internetbanku “Google”, šīs viltotās lapas nereti parādās kā pirmais meklēšanas rezultāts. Bieži vien cilvēkiem ir ieradums – ātri ierakstīt “Google” “seb ibanka” un tad atvērt pirmo saiti, ko piedāvā meklētājs. Apzinoties šādu darbības modeli, krāpnieki izmanto dažādus paņēmienus, lai apmānītu banku klientus. Viens no paņēmieniem ir apmaksāta “Google” reklāma. Proti, samaksājot par reklāmu “Google”, krāpnieki panāk, ka tieši viņu piedāvātā viltus saite meklētājā tiek uzrādīta kā pirmā, kad klients ierakstījis noteiktus atslēgvārdus.

Būtībā šī krāpšanas metode ir pikšķerēšana. Tikai šajā gadījumā cilvēkiem netiek nosūtītas e-pasta vēstules ar aicinājumu atvērt saites. Tā vietā, izmantojot cilvēku vajadzību apmeklēt internetbanku, krāpnieki panāk, ka meklētājā kā pirmais rezultāts parādās viņu izveidotā viltus internetbanka, nevis īstā lapa. Šādos un jebkuros līdzīgos gadījumos banka veic visas iespējamās darbības, lai pasargātu klientus un apturētu krāpnieciskās lapas darbību, tajā skaitā informējot gan “Google”, gan citas iesaistītās puses.

Lai nekļūtu par krāpnieku upuri, vienmēr jābūt “pozitīvi aizdomīgiem”. Proti, nevajag ticēt labiem piedāvājumiem, ja runa ir par iespēju ātri un daudz nopelnīt, kā arī vienmēr jāpārbauda saites, kurās plānojat ievadīt savus datus. Tas attiecas gan uz interneta veikaliem, kuros plānojat iepirkties, gan uz citām interneta lapām.

Izveidot viltotu lapu internetā ir ļoti vienkārši, tāpēc krāpnieki to dara regulāri. Mēs vienmēr sekojam līdzi – tiklīdz parādās informācija par viltotu SEB internetbankas lapu, mēs uzreiz reaģējam, lai to nobloķētu. Klientus aicinām nekad neklikšķināt uz saitēm, kas it kā ved uz internetbanku, ja tās saņemtas pa e-pastu, īsziņā vai atrastas “Google” meklētājā. Drošākais veids, kā pieslēgties SEB internetbankai, ir ievadīt adresi ibanka.lv vai arī izvēlēties pogu “Internetbanka” SEB bankas mājaslapā. Vienmēr pievērsiet uzmanību internetbankas adresei – vai tā tiešām ir “ibanka.seb.lv”, nevis, piemēram, “iibaanka.seb.lv”.

Vēl daži padomi, kā izvairīties no populārākajām finanšu krāpniecībām

  • Jūs saņemat īsziņu ar saiti, un tā atrodas iepriekšējā sarakstē ar banku. Diemžēl viedtālruņi ir tik gudri, ka grupē īsziņas atbilstoši sūtītāja norādītajam. Internets ir pilns ar vietnēm, kas sniedz šādu servisu, – iespējams nosūtīt ziņu ar vārdu "mamma" un adresāta telefonā pie reālajām mammas ziņām tiks parādīts šāds ziņojums. Iespējams, ka draugi var izspēlēt šādu joku, taču šī tehnoloģija diemžēl tiek izmantota arī noziedzīgām shēmām.
  • Jūs pārdodat preci sludinājumu portālā, un potenciālais pircējs jautā, kāds ir jūsu konta atlikums. Pircējs skaidro, ka it kā kontā var būt ierobežojums, cik liela summa var tikt ieskaitīta. Nebaidieties – summa, ko pircējs maksā par preci, tiks ieskaitīta kontā, jo saņemtajai summai nav ierobežojumu. Krāpnieku jautājums ir vien tāpēc, lai noskaidrotu, cik lielu summu no jums var izvilināt. Lai saņemtu naudu par preci, pietiek vien ar jūsu konta numuru, un šis princips nav mainījies jau daudzus gadus. Nav nepieciešami papildu apstiprinājumi no “Smart-ID” vai kodu kalkulatora.
  • Jūs pārdodat preci un no potenciālā pircēja saņemat saiti uz pakomātu pakalpojumu lapu. Padomājiet – vai tiešām, pārdodot preci, jums būtu jāievadā savi dati saitē, ko saņēmāt no sveša cilvēka? Ja pircējs patiešām gatavojas pirkt preci, nevis iztukšot jūsu kontu, lai samaksātu par preci, pietiks ar jūsu konta numuru. Neticiet pasakām par kurjeriem un tam, ka, ievadot kartes datus, saņemsiet naudu, bet prece tiks piegādātā pie pircēja durvīm. Šāds "pircējs" ātri iztukšos jūsu karti un kontu.
  • Smart-ID” lietotne prasa ievadīt PIN1 vai PIN2. Pirms PIN2 ievadīšanas vienmēr dziļi ieelpojiet un izlasiet informatīvo ziņojumu uz ekrāna. Ziņojumā, kas tiek nosūtīts par uzsāktu darbību, vienmēr ir informācija par to, kādu darbību jūs apstiprināt, – būs redzama gan summa, gan daļa no saņēmēja konta numura. Diemžēl bieži vien cilvēki cenšas visu izdarīt ļoti ātri, un paši vienkārši atdod savu naudu krāpniekiem. Steiga šeit ir īstais ienaidnieks.
  • Jūs saņēmāt zvanu no bankas, Valsts policijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Krāpniecības izmeklēšanas iestādes, Naudas atmazgāšanas novēršanas dienesta utt. Jo nopietnāks izklausās nosaukums, jo grūtāk cilvēkiem neuzķerties un neizpaust visu prasīto informāciju. Tiklīdz jums ir aizdomas, ka no jums prasa privāto informāciju – vienkārši nolieciet klausuli. Nekādā gadījumā nesauciet datus, kas varētu aizvest citu cilvēku pie jūsu naudas. Uzdodiet jautājumus, prasiet, ar ko tieši nodarbojas “dienests”, pārprasiet vēlreiz un vēlreiz nosaukumu. Un tad sazinieties ar to (ja tāds reāli eksistē) pa oficiālajos kontaktos norādītajiem tālruņiem.
  • Jūs esat saņēmis negaidīti labu investīciju piedāvājumu no svešinieka. Ja tas izklausās pārāk labi, lai būtu taisnība, iespējams, tās ir lamatas. Labākais risinājums šajā gadījumā – izbeigt sarunu, neiesaistoties diskusijās. Pieredzējuši krāpnieki ir labi trenēti, un tikai gaida, kad jūs turpināsiet sarunu – viņi ir ļoti labi psihologi un spēj viegli pierunāt un pārliecināt. Pat ja jūs reāli meklējat iespēju, kā pasargāt naudu no inflācijas, atrodiet citus viedus, kā ieguldīt – neatdodiet to krāpniekiem.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.