Eksperte: Darba devējiem jāapzinās riski, kas pastiprinās nepareizas darba apģērba kopšanas rezultātā Apriņķis.lv
- Autors: Anita Veide, “Lindstrom Latvija” ražošanas koordinatore
Foto - publicitātes
Darba apģērba kopšana mājas apstākļos ir visai izplatīta parādība Latvijas uzņēmumos. Tā ir satraucoša tendence, jo faktiski apritē nonāk un tiek izmantoti higiēnas prasībām neatbilstoši apģērbi, kas var apdraudēt gan pašu darbinieku, gan sniegtā pakalpojuma vai ražotā produkta drošību. Ko patiesībā nozīmē “savām rokām” mazgāt darba apģērbu un kāpēc šādu praksi no darba kultūras ar steigu vajadzētu izskaust?
To, ka darbinieki darba apģērbu mazgā paši, liecina “Lindstrom” šogad īstenotās aptaujas dati sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Norstat Latvija”. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 300 Latvijas uzņēmumu, kuriem ikdienā ir darba apģērbi. Aptaujā secinājām, ka vairāk nekā 43% darbinieku darba apģērbu mazgā mājās, atsevišķi no citām mājsaimniecības drēbēm, savukārt vēl 41% – kopā ar tādas pašas krāsas citu apģērbu.
Tātad var teikt, ka 84% strādājošo darba apģērbu mazgā paši. Tikai 11% no aptaujātajiem darba devējs ir noteicis, ka darba apģērba mazgāšana mājas apstākļos ir kategoriski aizliegta. Tas liecina par nopietnu neinformētību par riskiem, kas pastiprinās un pieaug nepareizas darba apģērba kopšanas rezultātā.
Tas, cik efektīvi un ilgi kalpos darba apģērbs, būtībā ir atkarīgs ne tikai no materiālu kvalitātes, bet arī no ekspluatācijas un kopšanas ieteikumu ievērošanas. Lai gan profesionāla darba apģērba kopšana un šķirošanas noteikumi būtiski neatšķiras no parastās ikdienas mazgāšanas, galvenā atšķirība ir tieši pašā mazgāšanas procesā.
Darba apģērbam, lai to iztīrītu atbilstoši higiēnas standartiem, atbrīvotu no neredzamajiem netīrumiem, rūpnieciskā piesārņojuma, baktērijām un citiem patogēniem un, lai tas nezaudētu savu funkcionalitāti, nepieciešama industriāla kopšana. Tikai tā iespējams ilgāk saglabāt darba apģērba funkcionalitāti un drošību, jo diemžēl apģērbs, nepareizi kopts, zaudē savu funkcionalitāti, tādējādi zaudējot arī īpašības, kas var aizsargāt darbinieku no darba procesā izraisītām bīstamām situācijām.
Uzskatu, ka viens no spilgtākajiem piemēriem, kas iezīmē korektas apģērbu kopšanas nozīmi, meklējams veselības aprūpes nozarē. Pasaules veselības organizācijas statistika liecina, ka 7 – 10 no katriem 100 hospitalizētajiem pacientiem, pēc veselības aprūpes iestādes apmeklēšanas, inficējas ar vismaz vienu ar veselības aprūpi saistītu infekciju. Ārstu veikti pētījumi savukārt liecina, ka trīs no veselības aprūpē visbiežāk izmantotajiem tekstilizstrādājumiem – polikokvilna, kokvilna un poliesters rada pastiprinātus vīrusa pārnešanas risku, jo vīruss uz tiem ir spējīgs izdzīvot no sešām stundām līdz pat trim dienām.
Tādēļ veselības aprūpes personālam ir jāpievērš pastiprināta uzmanība tam, lai tekstilizstrādājums nenonāktu saskarsmē ar citiem audumiem un virsmām. Piemēram, ja medmāsas un veselības aprūpes darbinieki nesīs formas tērpus mājās, tie var atstāt vīrusa pēdas uz visām citām virsmām, pie kurām formastērps pieskarsies.
Nevaru neminēt arī piemēru, kurā tipiska kļūda rezultējas ar darba apģērba funkcionalitātes zaudēšanu. Piemēram, metālapstrādē strādājošo darba apģērbam ir speciāls aizsargslānis, kas pasargā no karstuma un liesmām. Brīdī, kad tekstilizstrādājums tiek nepareizi kopts, speciāli iestrādātais aizsargslānis nodilst un sabojājas. Galu galā metāla nozarē strādājošais, pildot savus darba uzdevumus šķietami tīrā tērpā, realitātē pakļauj sevi nopietnām briesmām un traumām.
Vienlaikus novērojams, ka aizvien vairāk un vairāk pārtikas uzņēmumi pievēršas mikrobioloģiskā piesārņojuma riska izvērtēšanai, kas ir pozitīva tendence rūpēs par drošu un ilgtspējīgu darba apģērba kopšanu.
Iemesls tam, kādēļ darbinieku vidū tomēr joprojām pastāv maldinoši uzskati par to, ka patstāvīga darba apģērba kopšana mājas apstākļos ir praktiskāka, to nesaistot ar darba drošības noteikumu pārkāpumiem, bieži vien ir darba devēju zināšanu trūkums par nepieciešamību mainīt darba apģērba uzturēšanas un mazgāšanas kārtību. Raksturojot priekšrocības darba apģērbu mazgāšanai mājas apstākļos, 50% no mūsu aptaujātajiem norādīja, ka darba apģērba patstāvīga mazgāšana ir ātrāka un ērtāka, savukārt 17% uzskata, ka tas ir higiēniskāk.
Uzņēmumiem būtu jāapzinās, ka lai gan darba apģērba kopšana mājās ir lētāka, ilgtermiņā tā var radīt daudz lielākas izmaksas brīdī, kad ir jānovērš tā radītās sekas. Darba devējiem būtu jāpievērš uzmanība ne tikai kārtībai, kas tiek piemērota darba apģērbu kopšanai, bet arī uzņēmuma izpratnei un zināšanām par tekstilizstrādājumu ciešo saistību ar darba drošību.