Menu
 

Pētījums: Pērn sekmīgāk attīstījušās preču nozares, tostarp Pierīgā; grūtāk klājies pakalpojumu sektoram Apriņķis.lv

  • Autors:  Inese Kronberga, "Luminor" sabiedrisko attiecību vadītāja
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Pagājušajā gadā Latvijā sekmīgāk attīstījušās preču nozares, bet starp pakalpojumu nozarēm labus panākumus guva IT uzņēmumi, liecina pētījums par dažādu reģionu un novadu sekmēm gan iekšzemes eksporta, gan uz ārvalstīm eksportējošo nozaru attīstībā. Gandrīz visās pilsētās un novados eksportējošo uzņēmumu algu fonds palielinājies, kā arī samazinājies nozaru skaits ar negatīvu attīstības tendenci.

Globālie procesi ir tikai viens no faktoriem, kas noteica pilsētu un novadu attīstību, sekmes ietekmēja arī tajos pārstāvēto nozaru kopējās izaugsmes tendences un vietējie notikumi – atsevišķu uzņēmumu strauja attīstība, jauni investīciju projekti.

“Saskaņā ar pētījuma rezultātiem vissekmīgāk eksporta nozares pērn attīstījās Zemgales reģionā, kas nepārsteidz, jo tas ir izteikti uz preču ražošanu orientēts reģions – tajā ir spēcīga gan rūpniecība, gan lauksaimniecība. Vislēnākā attīstība bija Latgalē, kas ir saistīts ar tranzīta apjomu samazināšanos un skārusi dzelzceļa nozarē strādājošo ienākumus – gandrīz trešdaļa Latvijas dzelzceļa darbinieku dzīvo tieši šajā reģionā,” stāsta pētījuma autors, “Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Novadu attīstībā līderis ir Jelgavas novads, absolūtajos skaitļos – Siguldas novads

Salīdzinot novadu un pilsētu sniegumu, pērn procentuāli ienākumi visstraujāk kāpa eksporta uzņēmumos Jelgavas novadā, lielā mērā pateicoties tam, ka pēc pandēmijas radītā krituma pagājušajā gadā atguvās autobūves nozare.

“Otrajā un trešajā vietā ierindojās Jēkabpils un Alūksnes novads, kuros sekmes nodrošināja tur ekonomikā dominējošās kokapstrādes straujā attīstība, tai skaitā nesen darbību sākuši uzņēmumi, kas specializējas plātņu ražošanā, – “Amberwood” un “CeWood”.

Absolūtajos skaitļos eksporta nozaru algu fonds visspēcīgāk auga Siguldas novadā, kur apvienojas spēcīga dinamika un augsts jau sasniegtais attīstības līmenis. Piemēram, novadā atrodas Latvijas lielākie māju un mēbeļu ražošanas uzņēmumi, kuriem pērn klājās labi. Sigulda ir ne tikai pievilcīga dzīvesvieta galvaspilsētā strādājošajiem, bet arī spēcīgs attīstības centrs, kas “baro” apkārtējos apvidus,” skaidro P.Strautiņš.

Septiņu gadu laikā lielākie panākumi – Līvāniem un Ādažiem

Kā norāda pētījuma autors, panākumi septiņu gadu laikā mērīti gan absolūtos skaitļos, gan procentuāli, jo abi aspekti ir svarīgi – eksportā radītie papildu ienākumi ir būtiski labklājības potenciāla mērīšanai, taču arī spēja panākt strauju attīstību no salīdzinoši zema sākuma punkta ir apsveicams panākums.

Kopš 2014.gada absolūtos skaitļos visspēcīgākā attīstība ir notikusi Līvānos. To galvenokārt nosaka optisko šķiedru ražošanas straujā attīstība, tomēr novadā ir pārstāvētas arī citas nozares – pārtikas pārstrāde, ieguves rūpniecība u.c. Otrajā vietā ir Liepāja, apstiprinot, ka jauni investīciju projekti atstāj ietekmi uz pilsētas iedzīvotāju labklājību. Trešajā vietā ir Smiltenes novads, kas strauju labklājības kāpumu nodrošinājis tradicionālajās nozarēs, īpaši kokapstrādē.

Procentuāli straujākais ienākumu kāpums pēdējo septiņu gadu laikā bijis Ādažu novadā. Lai gan pagaidām novads galvenokārt ir dzīvesvieta Rīgā strādājošajiem, taču, noturot straujo attīstības tempu, tas nākotnē var kļūt par lielu ražošanas centru. Ādažu novada galvenā specializācija ir pārtikas un dzērienu ražošana. Labas sekmes uzrādījis arī Līvānu un Ķekavas novads. Ķekavas attīstību veicinājusi programmēšanas uzņēmuma “C.T.Co” sekmes pasaules tirgos.

Eksporta čempioni – Mārupe un Olaine

“Ekonomiski attīstītākās pašvaldības Latvijā jau ilgstoši ir divi Rīgas reģiona novadi – Mārupe un Olaine. Tajos ir lielākais eksporta nozaru algu fonds uz vienu iedzīvotāju. Rīgas apkārtne jau ilgstoši ir apvidus, kas Latvijā attīstās visstraujāk, to apliecina gan šī pētījuma, gan iekšzemes kopprodukta dati. Rīgas apvidum ir vairākas priekšrocības – laba darbaspēka pieejamība apvienojumā ar augošu iedzīvotāju skaitu, infrastruktūru, lidostas tuvumu. Savukārt Liepājas izaugsme liecina, ka strauja attīstība ir iespējama arī ārpus galvaspilsētas, izmantojot vietējās priekšrocības – ražošanas tradīcijas, zemes pieejamību, sākotnēji zemākas darbaspēka izmaksas,” skaidro P.Strautiņš.

Par pētījumu

Pētījumā reģionu ekonomikā attīstība vērtēta, pētot eksporta nozaru radīto algu ienākumus, jo algas veido lielāko pozitīvo ietekmi uz vietējo ekonomiku. Pētījumā vērtētas 2330 uzņēmumu maksātajās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī netieši iegūtie vērtējumi par lauksaimniecības radītajiem ienākumiem. Pētījuma mērķis ir novērtēt ne tikai pilsētu un novadu devumu Latvijas eksportā uz citām valstīm, bet arī dažādu apdzīvoto vietu ienākumus no preču un pakalpojumu eksporta uz pārējo Latviju.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.